desigual es todo igual

gaga, festivaļčika direktore ziņo, ka pasākumu sponsorēšot arī Desigual - kas ir viens no maniem visneiecienītākajiem brendiem pasaulē - un ka viņi nodrošināšot pa kleitai katrai no darbiniecēm. tā kā nu man viņai jāsūta savs apģērbizmērs, un atpakaļceļa vairs nebūs.

nē, nu fantastika - vajadzēja jau, zin', arī tam būt tieši, TIEŠI Desigual - es jau tagad varu iedomāties sevi izskatāmies pēc bezgaumīgas jefiņas tanīs pārspīlētajās panckās, kā arī, izmantojot lauzni, lai apveltītu savu seju ar kaut ko līdzīgu smaidam par spīti tam visam. nopietni, es viņu lapā varēju atrast tikai divas kleitas, kuras es būtu ar mieru uzvilkt (šo un šo) - jo tās ir pilnīgi parastas kleitas, bet tās jau nu neizvēlēsies, jo tās nekliedz viņu zīmolam atbilstošajā nebalsī: "esmu neprātīgi stilīga un radoša jauna sieviete, un maniem vecākiem vai vīram ir pietiekami daudz naudas, lai to izgrūstu šajās mākslinieciski un oriģināli sašūtajās un saraibinātajās lupatās (par kurām daudz foršākas var atrast humpalās)". nerunājot nemaz par sirdsapziņas pārmetumiem, ka tas drausmīgais paltraks neadekvāti dārgi maksā, un šinī gadījumā nedomāt par to, ka daudz lietderīgāk būtu to naudu aizsūtīt bērniem Āfrikā, ir vienkārši neiespējami.

vot, tādas tās fīmeilu problēmas. bet - kas mūs nenogalina, tas padara mūs stiprākus, ja? :>