Piedod.
Reizēm pieļautās kļūdas var kļūt par liktenīgajām.. kā es tagad vēlētos atdot visu, lai to izlabotu. Lai to padarītu par nebijušu.. Ja vien būtu iespēja sākt visu no sākuma. Satikt Tevi pirmo reizi.. Ieraudzīt tavu saulaino smaidi pirmo reizi un iemīlēties tajā līdz neprātam.. Un mīlēt Tevi skaisti.. Ieskatīties Tavās apburošajās acīs pirmo reizi un noslīgt tajās un palikt sapņu pasaulē.. Sadzirdēt Tavus sirdspukstus pirmo reizi un izjust pilnīgu laimi un mieru, ko sniedz tie... Sajust Tavu elpu pirmo reizi..un sajust kā ikviena mana ķermeņa šūnas tiecas pēc Tevis. Ilgoties pēc mirkļiem ar Tevi. Un aizmirst sāpes. Postošās sāpes, ar kurām nodaru Tev pāri. es paņemšu lāpstu un aprakšu visas tās sāpes dziļi, dziļi sirdī savā un... bet ir par vēlu. Izpostīts viss. Es vēlos iesēt zāli kara laukā, aplaistīt un lūgties, lai tā izdīgst un cīnās par dzīvību savu. Bet vai Tu man vairs vēlies palīdzēt? Kas aplies zāli sausuma pārņemtajās dienās? Vien manas asaras par bijušo skaistumu, kuru es izpostīju.
Piedod.