0:00 - 24:00
Neparasta diena... Tik daudz dažādu izjūtu un domu...
Katra diena ir kā maza dzīve...kāda tukša, kāda ne tik tukša, kāda pārpildīta..

Pēdējās 24 stundas...
Smiekli pagarina dzīvi.. bet arī saīsina naktsmiegu.

Sanita - Paskaties, ārā snieg sniegs!
Elīna - Jā!
Sanita - Redzi?
Elīna - Nē!

Ieklausīties kāda cilvēka sirdspukstos... Nav skaistākas skaņas uz pasaules... aizdomājos par cilvēcīgo.

Ja uzsnieg sniegs, sabiedriskais transports vairs nekursē.. :D īstenībā visa satiksme sabojājas.

Man liekas, ka šodien pirmoreiz dzirdēju tās sirēnas, kas gaudo... :D

Kamēr man uz galvas veidojās kārtējās odulācijas, es gulēju.

Attīstītā fotogrāfijā tomēr ir kaut kas vairāk nekā tikai digitālā attēlā.

Cilvēki mēdz nopelnīt, ka pret viņiem nejauki izturās..

Pietiek tikai ar pāris stundām atsevišķi, lai atkalredzēšanās prieks iezagtos sirdī.

Lai arī nauda man nav tik svarīga, tās saņemšana pa seniem laikiem tomēr liek pasmaidīt.

Maza bērna vieglais prieksiemetot kādam ar pirmo piku šoziem!

Ir cilvēki, kas patīkami pārsteidz, atnākot pie manis, un sakārtojot manu galdu.

Šodien autobusā redzēju, kā vienam vīrietim sākas epileptiskā lēkme.. Viena lieta ir par to mācīties (kā reiz šogad psihiatrijā sīki par tomācījāmies), bet pavisam cita to visu redzēt un skatīties, vai parādās visi simptomi.... apdomāju savu izvēlētos profesiju.. un secināju, ka tomēr tas tiešām mani interesē.

Improvizācijas teātra nodarbībā šodien guvu īpaši daudz pozitīvo emociju. It īpaši vienā uzdevumā... sajūta, ka laiks apstājas un es to mirkli esmu es pati.. es un nekā cita nav...

Sniegota pilsēta naktī... apburošs skaistums.

Mājupceļā daudz domāju par sevi un par citiem cilvēkiem. Kāpēc ir tādi cilvēki, ar kuriem ir tik viegli saprasties... tik viegli atklāties... ka gribas bēgt...

Par daudz domāt var būt kaitīgi, var atcerēties lietas, kuras par laimi bija piemirstas. Necienu cilvēkus, kas citiem runā aiz muguras tādas lietas... un ir arī egocentriski. Tā var nopelnīt to nejauko attieksmi...

Ir tik forši tādi cilvēki, kuri tik forši kutinās. Jautri.

Histēriski smiekli par to, ka mani izlidināja no gultas.

Sagribējās iedzert, bet nav ko.

Apcerīgums... Vai tas bija viss?? Nekad visu nevar uzrakstīt.

Kā es dievinu šo dziesmu... 30 seconds to Mars - Hurricane