Stāv lilijas un rozes vāzēs uz galda...
Sveiki, sen neredzētie..

šodien saņēmu savu diplomu un bakalaura grāds oficiāli ir iegūts... bet ne jau par to būs runa...

Varbūt tikai nedaudz..


cik maz vajag cilvēka laimei... pag, man jāielej mans Ballantines...
Cik gan tomēr mums parastajiem mirstīgajiem (un arī man) ir svarīgi saņemt šo paldies...kāda ir laime saņemot mīlestību.. šķiet nekas vairāk nav vajadzīgs... kā vien sajūta, ka esmu mīlēta..un spēju mīlēt...

Paldies maniem mīļajiem... jūs zināt, es jūs mīlu...

Būsim laimīgi un mīlēsim viens otru.... ali pasaule kļūst gaišāka un laimīgāka...



Paldies!

Sēžu un raudu.. bet tas jau no laimes...jo neesmu satikusi jaukākus, man tuvākus cilvēkus par jums... un tikai banāli varu pateikt paldies, ka jūs man esat....mīlu jūs...un es jūs neaizmirsīšu.. nekad.. nekad...