Rudens vakara pārdomas
Vientuļie tumšā rudens vakara vēji man ausī čukst dažādus mistiskus un nesaprotamus vārdus. Tie stāsta par tevi...Un es atdodos viņiem. Pakļāvīgi sekoju tiem, eju tiem līdz...Es jūtu laimi, tiem sekojot. Beidzot jūtos piepildīta. Tukšums pagaisis, to puiepildījusi pasaulīga laime. Vēju čuksti kļūst skaļāki un pārklāj cits citu, jo visi kliedz reizē...Vai tie izkliegti čuksti vai izčukstēti kliedzieni..nesaprotu. Pēkšņi klusums. klusums. Esmu viena. Tikai nezinu kur...Sekojot vējiem neievēroju ceļu kurp dodos. Esmu apmaldījusies sevī...