Hmmm....
Vakar izejot rīta pastaigā ar suni, kā arī pēc tam ejot uz skolu jutos kā PAVASARĪ! Pat ārā gaiss smaržoja pēc PAVASARA. Jau sapriecājāmies ar k-biedreni, bet vienmēr jau tam laikam vaig atkal sabojāties:( Obligāti vaig līt lietum, visu padarīt slapju, lai mašīnas nošķiež gājējus, lai ejot kājas ir slapjas ;( + vaig nēsāt līdz kaut kādu lietussargu, no kura tā pat liela jēga nav... brr.... Gribu ātrāk PAVASARI, saulīti, zaļus kokus, puķītes un smaidīgus, pusplikus cilvēkus!!! Negribas man to slapdranķi nemaz, nemaz...