| |
[Sep. 30th, 2020|08:11 pm] |
manā darbā ir situācijas, kad izvēlos paklusēt, tā vienkārši darīt savu darbu un neielaisties nekādās situācijās, sarunās un tā, nu labi, nu jau var ar kolēģiem mazliet arī patriekt pa kādam jokam un justies labi.
Bet būtībā - darbā darbs, mājās mājas.
un tā ir laba sajūta. Laiku pa laikam iegriežos arī vecajā darba vietā, teiksim , lai sagaidītu tur meitu un kopā brauktu mājās. Skatos, klausos un saprotu, cik laicīgi esmu aizgājusi no turienes. Mani nemaz, nu nemaz nevelk tur atpakaļ, negribu zināt ne kas, ne kā un pat ne kāpēc.
Gaidu algu. Pagaidām ar iztikšanu ir tā pašvaki, bet ko var gribēt pirmajā mēnesī. Vēl jau jāpierod tērēt mazāk. Atkal jāpierod. |
|
|
| |
[Sep. 23rd, 2020|01:15 pm] |
man darbā ir jauna kolēģe, kas pielieto pozitīvisma taktiku savā dzīvē, respektīvi ir smaidīga un jauka un grib dzirdēt/ redzēt sev apkārt TIKAI pozitīvo. Spējot it kā empātiski noteikt kāds kurš ir cilvēks un ar kādu domu pie viņas nāk.
respektīvi es dabūju tekstu - ej prom, nenāc sūdzēties (nu gadījās man stulba kliente), te ir pozitīvā aura.
tālāk dabūju tekstu - tu esi iesvīdusi, tas gan bija jau maiņas beigās, kad es vnk ātrā tempā mēģināju izdarīt to, kas ir darāms. TAs viss tiek pateikts tādā pozitīvā garā.
ā, starp citu, uzreiz manī nolasīja sievieti-vīrieti, kas var visu. Jā, tas esot ļoti nepareizi, es esmu sieviete, man nav jāvar viss šajā dzīvē (ha, nāc un padzīvo manu dzīvi kādu nedēļu teiksim). un jā, viņa esot mainījusi savus uzskatus un domāšanu un rezultātā !!!! rezultātā viņa ir dabūjusi vīrieti!!!!!
ļoti izklausījās pēc "ja sašausi visus mērķus, tad balvā būs vīrietis", kā dzīves lielākais sasniegums. Nu ka tavu māti!!!! |
|
|
| darbs |
[Sep. 12th, 2020|10:46 am] |
nu es gan protams nezinu, bet man ir aizdomas, ka esmu pārsitusi visus rekordus pārbaudes laika termiņiem. Mans pārbaudes laiks bija tieši viena nedēļa :) un tad tika piedāvāts (un vispār paši atsūtīja) jauno pielikumu par pilno likmi algā :)
nu ko lai saka - grāmatu veikals izrādās izklausās cilvēkiem krietni labāk par - strādāju benzīntankā. Lai gan darbs tas pats, apkalpot cilvēkus utt. Vide cita, cilvēki citi, attieksme cita, darba laiks - dievinu, jo tās ir tikai 8 stundas dienā, teiksim šodien man darbā jābūt 12 dienā. un vēl man ir vesela stunda pusdienas pārtraukums :) Neticami, bet fakts. Ak jā, alga arī būs cita, mazāka. Toties es vairāk kā cilvēks jūtos.
Parunājos ar nu jau bijušajiem kolēģiem.... skumji, ka uzņēmumam vajag tikai naudu un nav nekādas vērtības tiem, kas to naudu nopelna.
Man vēl ļoti daudz jāmācās, nu ļoooooti daudz šajā jaunajā darbā, sortiments, kur kas atrodas un tā, bet kopumā dzīvot var. Cerams, ka viss tā aŗi paliks. |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2020|06:20 pm] |
jauns darbs, pilnīgi cita pasaule. klienti varētu būt tie paši gandrīz :D
bet tā... ceru, ka tomēr tā komunikācija ar jauniņo būs aktīvāka, citādāk bik jūtos pamesta un... vispār skrienu ratiem pa priekšu, lai gan jāsaka, ka krietni vien lēnāk nekā 10 gadus atpakaļ, tad šādā situācijā būtu lielāks stress.
Rīt būs tā īstā darba diena. Tad redzēs. |
|
|
| |
[Aug. 13th, 2020|10:14 pm] |
tikai tagad lēnām sāku atjēgties no darba. beidzot ciemos atbrauc tie cilvēki, kas gadiem nav redzēti, atkal ir atkalredzēšanās prieks, sarunas pie pankūkām un tējas un vispār ... prieks.
ak jā, vēl ir LAIKS !!! tas IR !!! MAN !!! Man ir laiks .
Reizēm arī tām lietām, kuras varbūt pat nevajag. Bet varbūt vajag. Vienu vakaru izskatīju fb I. bildes. Izraudājos. Atcerējos. Tā nekad vairs nebūs, jo viņas nav.
Bet bija laba sajūta apskatīties un atcerēties. un vēl tā ir ļoti jocīga sajūta, ka fb ir cilvēka profils, izdzēst laikam nevar, bet cilvēka ta vairs nav. |
|
|
| |
[Aug. 13th, 2020|10:11 pm] |
un tad bērnu psihologs iedod tev anketu, kuru vajag aizpildīt. protams par tavu bērnu. rezultātā sāc šaubīties vai vispār šo personu pazīsti. pēc tam ir skaidrs, ka esi reti sūdīga māte , kura iespējams (nu ļoti iespējams) vispār nepazīst savu bērnu.
pēc tam tu izelpo, izdari kas prasīts un pajautā pati sev -nu un ko citādāk tu varēji izdarīt? ak neko, tātad elpo rāmi un dzīvojam laimīgi tālāk.
pārstājam uzdot jautājumu vai es esmu laba māte.
jā, es esmu. |
|
|
| |
[Aug. 13th, 2020|10:08 pm] |
viss ir baigi labi, īpaši situācijā, kad darba intervijā tev palūdz uzvilkt masku. pat iedod tādu. bļin, pēc 30 sekundēm es atvainojos un teicu, ka tajā parunāt vnk nevaru.
nu nopietni, es varu valkāt, ja man NAV jārunā, bet ja ir, tad tomēr vēlos lai vārdi no manis ir dzirdami normāli un man nav tā nenormālā diskomforta sajūta runājot.
Labi, ka meitene piekrita :) Parunājām.
vispār darba intervijās ļoti labi var saprast, kas īsti pašam par sevi ir sakāms, kā tas skan un ko tu pats īsti gribi. |
|
|
| iekšējā cīņa |
[Aug. 4th, 2020|02:55 pm] |
lai arī māte esmu jau 15 gadus, tomēr joprojām ir iekšējā cīņa - ja sīkajai kaut kas notiek, tad es esmu slikta māte, ja?
pat ne konkrēti kaut kas slikts. bet iekšēji ir bail no ārstiem, jo - a ja nu man pateiks, ka tas ir tāpēc, ka nerūpējos, esmu slikta māte utt. utt . utt.
nu labi, ar prātu saprotu visu un pie ārstiem vedu laicīgi, bet es te par to savu sajūtu.... |
|
|
| parunāšu 3 |
[Aug. 2nd, 2020|10:07 pm] |
nu tā, laikam šī ir visstulbākā lieta ko gribu parunāt.
es nesaprotu un tajā pašā laikā pat ļoti ļoti labi saprotu. attiecības ar zušmērgli.
īsi sakot - tipa kā vēstuļu draugiem, tikai tas notiek elektroniski un telefoniski. nu īsi sakot mūsdienīgi. viss ir tā bezgalīgi nevainīgi (ar pāris visnotaļ perversām izpausmēm, bet sūds ar to, cilvēki vien esam).
un tad atkal pēkšņi ir .... atzīšanās mīlestībā. pie kam ne tā, ka dikti salkani un krītot uz ceļiem. nē, tā pastarpināti un tā, bet ne par to ir stāsts, vairāk mani uztrauc tas savādais miers manī par šo tēmu. Jā, es zinu, ka viņš mani mīl . vnk zinu. jūtu, saprotu. jā, reizēm pietrūkst biežāka atzīšanās utt. nu tāds kā personīgs piesitiens, bet nu kopumā....
bļin, es to zinu. manī nav tā satraukuma - akdies, viņš mani mīl!!! nē, man drīzāk ir - jā, es zinu. es zinu kas ir kas un kāpēc un kā. un man ar to ir par maz.
no otras puses - gandrīz par daudz.
ko es pati?
ar družku runājām, ka noteikti tak mums vajag šitādus mērgļus vai ne? nu 100 punkti dzīves laime :D
bet ... vajag. nemelojot sev, vajag gan. |
|
|
| parunāšu 2 |
[Aug. 2nd, 2020|10:01 pm] |
par draudzību kā tādu. dzīves laikā (un tie tomēr ir 42 gadi) man ir gadījies tā dikti, dikti sadraudzēties un tad tā ne pārāk.
par to dikti, dikti... ai, labi, pārāk gari jāraksta, bet īsumā, šobrīd ir izbeigusies draudzība, kura būtībā iesākās pirms 3 gadiem darbā. ar priekšnieci. patiešām foršas, feinas draudzīgas attiecības. nu ne tā, ka baigās sirdsdraudzenes, bet nu tomēr. Es viņas dēļ skrēju tās liekās maiņas strādāt ko nu palūdza, viņas dēļ (vairāk vai mazāk) es gāju mācīties par vadītāju un tomēr salūzu, sapratu, ka man to nevajag un es to nevaru . Viņa ļoti vīlās manī. nenormāli. nespēja saprast, ka visi nav vienādi un man nevajag tieši to pašu ko viņai dzīvē.
pēc tam jau viss bija cik necik labi. atkal. un tagad... tagad viņai ir jauna sirdsdraudzene (arī kolēģe starp citu) un tām divām ir nobiris šīberis pa abām. nopietni. tāda mīlestība un sirdsdraudzība!!! nu lai jau būtu, tikai kāpēc visi pārējie ir jāmet pār bortu un jāpaziņo, ka nekas jau tāds nav bijis .
vienu brīdi jutos kā izdrāzta un pamesta ielene. goč pendel . vēl interesantāk ir tas, ka šobrīd man viņa i neprasās dzīvē. jā, es joprojām mazliet cepos par to visu kas bija, jo ja es atveros kādam, ļaujos šai draudzībai, tad tas ir pa īstam un no sirds. a tur....
nu labi. sūds ar to visu. ir vēl pāris epizodes, kuras liek aizdomāties vai es vispār esmu dzīvē labs cilvēks, bet tad nāk situācija, kur man auto ir gandrīz nokritis izpūtējs un VISI kas mani pazīst un ir to redzējuši, patiešām no sirds apjautājas, pat jautā vai nevajag palīdzēt (es gandrīz nokritu tajā brīdī) un vispaŗ... ja es būtu TĀDA maita, šitais nenotiktu. nopietni. tas kaut ko nozīmē. man - ļoti daudz. |
|
|
| parunāšu 1 |
[Aug. 2nd, 2020|09:58 pm] |
nu tātad. tagad man IR laiks.
parunāšu.
mēģināšu pat visu pēc kārtas.
tātad
es aizgāju no darba, jau 1.07. uzrakstīju atlūgumu un nu jau esmu mājās, tā teikt brīva un tā.
jocīga sajūta. tikai tagad lēnām apjaušu, ka pēdējos 3 gadus esmu vnk skrējusi. kā nenormāla. skaidrs, ka izdegu. te nu ir rezultāts. bet jā, taisnība jau vien ir, ka ilgi tā nevar, īpaši naktsmaiņas.
nē, ne mirkli nenožēloju šo lēmumu. patiešām. godīgi. bet sajūta ir ļoti, ļoti jocīga. sēžu un burtiski sev saku, ka man ir laiks arī rītdien nopļaut to zāli, kuru šodien nepaspēju.
mācos skriet lēnām. apmēram tāda tā sajūta. cerams, ka rīt atsūtīs vismaz to aprēķinu, cik tad man varētu būt tas bezdarbnieku pabalsts, tad arī sapratīšu, cik ilgi varu mājās sēdēt un ko vispār tālāk darīt.
bet nogurums ir pamatīgs. |
|
|
| |
[Jul. 27th, 2020|05:28 pm] |
vēl tikai šonakt jānostrādā un tad vēl viena diena. un tad viss, būšu brīvs cilvēks.
šajā mēnesī sapratu, ka šis ir labākais lēmums uz doto brīdi. man patiešām vajag pauzi. no visa tā darba, jezgas, cilvēkiem. |
|
|
| |
[Jul. 7th, 2020|09:31 pm] |
uzrakstīju atlūgumu. kā reiz 1.07. nu tā, lai augusts brīvs.
viens mirklis un tas ir izdarīts, jūlijs vēl jānostrādā protams. Vienkārši sapratu, ka esmu nogurusi. tieši tajā darbā.
vispār varētu ikvienam ieteikt pastrādāt benzīntankā. laba pieredze visās jomās.
augustā domāšu ko ar to darīt tālāk, ir ilūzija, ka būs labi, jo man nav īpaši lielu ambīciju par to visu. Depo un Rimi tiek atstāti kā paši paši pēdējie varianti, bet ne tie sliktākie :) |
|
|
| draudzība |
[May. 20th, 2020|11:43 am] |
un es nesaprotu - kāpēc pārējiem nav iebildumu pret jūsu draudzību, bet pret mūsējo ir gan?!!! un tas tiek jautāts man. tā vienkārši, jo kāds tak noteikti ir vainīgs pie tā, ka pārējie divu cilvēku draudzībā vairs neatrod sev vietu. Īpaši ja tas ir darba kolektīvs un viena no "īpašās draudzības savienības" ir vadītāja. Iepriekš visiem vienādi pieejama un esoša, šobrīd - savā galvā arī nekas nav mainījies, bet pārējie mana, ka nav tomēr līdz galam tīrs tas viss un ka nejūtas kā iepriekš. Bet nē - jūs kļūdāties, visur!! savās sajūtās, spriedumos utt. mēs esam tādas pašas kā agrāk, bet nezkāpēc jūs visi (5 cilvēki) to nespējat pieņemt un saprast.
un jā, mazāk klausaties R, jo viņa ir tak tā, kura visus sakūda pret mums. Tas, ka viņa ir vienīgā, kas vispār atļāvās muti atvērt un pateikt kā jūtas - tas ir mazsvarīgi. Svarīgāk ir atrast to, kurš pie visa būs vainīgs.
Manī vakar kaut kas salūza. Pazīstama situācija un sajūta, kad tiek lauzta zināma daļa pieķeršanās, mīlestības. Tas sāp un attiecīgi laikam jau arī reakcija nav tik mierīga kā man pašai gribētos domāt.
un es esmu tā, kas par to runā. skaļi. pārējie var tikai piebalsot, jo jūtas tāpat. Bet neuzdrīkstas pateikt. |
|
|
| |
[May. 17th, 2020|06:29 pm] |
ir reizēm tāda vienkārša laime kā nopirkt fantastisku cūkgaļas karbonādes gabalu, atnākt mājās, izklapēt un uztaisīt sev parastu, veco labo karbonādi - milti, ola....
un bez nekā.... tikai tu un gaļas šķēle šķīvja lielumā. |
|
|
| par labo |
[May. 13th, 2020|01:09 pm] |
vispār jau kādu laiku atpakaļ ienāca prātā, ka man te ir tāda kā personīgā sūdu bedre, kur viss ir tik slikkkkktttttiiiiiii ....
bet ir jau arī labās lietas, patiešām, viņas ir daudz un foršas. maziņas. bet ļoti labas. |
|
|
| online |
[May. 13th, 2020|01:04 pm] |
nu ko, esam tik tikuši, ka manai meitai rīt ir pirmā vizīte pie psihologa. Vispār jau vēl pirms vīrusa epidēmijas gandrīz jau tikām, tad viss noklājās.
Ak jā, tā vizīte būs onlainā. Pofig.
Skola ... mācības... es te twiterī noklausījos (man atsūtīja) tekstu par to bļeģ, nahuj nedarīšu.... nu ko lai saka - ĀMEN!!!
Es pilnīgi jūtu kā grūst viss, jūk pa vīlēm gadiem ilgi audzinātais, mācītais un darītais. un tikai tāpēc, ka no bērniem - bērniem !!! sagaida pieaugušu cilvēku reakcijas, ka viņi paši čakli čakli katru rītu skries pie e-klases, pildīs mājas darbus un SAPRATĪS jauno vielu gan matemātikā, gan latviešu valodā. un pofig, ka viņi izlasot matemātikas tēmu jūtas kā Japānā nokļuvuši, jo nav skaidrs NEVIENS vārds. Tas nevienu nekrata. Toties NV ielikt - jā lūdzu, nav problēmu.
Sāku domāt, ka jaunākajai būs vasaras darbi matemātikā un tas nav sliktākais no scenārijiem. es pat teiktu - nu tak beidzot lai aiziet, sēž un mācās to, ko viņai šobrīd liek apgūt pašai. pie kam ar tekstu - skolā bija jau jāsaprot.
nu ko, bļeģ un nahuj to visu. |
|
|
| |
[Apr. 20th, 2020|10:39 am] |
es pat nezinu vai gribu to pierakstīt, varbūt labāk, lai tas aiziet kā atnācis.
vakar tas notika. vakar viņa skrēja uz ezeru slīcināties, jo redz neviens viņu nemīl, esot slima un veca ragana, viss ir slikti, slikti un slikti.
meitai ar vakar psihie nāca, pusaudžu vecums, kopā rezultāts bija tāds, ka man vēl šodien gribās piedzerties. bet tas neko neatrisinās. tāpēc nedzēru. tāpat nedzertu.
bet jā, cilvēks savā milzu egoismā un sāpēs par savu dzīvi pat neiedomājās, kā viņas mazmeitas to uztvers, redzēs un vēlāk pārdzīvos. Tas viņai neinteresēja. bija tikai viņa. un viss.
mierināju kā mazu bērnu, stāstīju ka mīlam un viņa ir vienīgā , vislabākā .... bet būtībā gribēju sist. un jā, es zināju kas būs, jo reiz... sen senos laikos šāds skrējiens uz ezeru jau bija, tikai toreiz tā bija viņas māte.
es nezinu, tā bezpalīdzības sajūta, ka tu neesi cilvēks, ka tu joprojām neko nenozīmē, jo kāda ego ir pāri visam. un pārējiem ir jāpielāgojas, aiziet nevar un nedrīkst.
šodien viss ir mierīgi, pārāk mierīgi. ir sajūta, ka viņa dabūja savu devu un viss.... dzīvojam tālāk. ko tas nodara mums?! da kuru tas interesē, galvenais ir pierādīt un parādīt, ka ir viņai. mēs neesam cilvēki. mēs neko nejūtam. mēs neesam. |
|
|
| |
[Apr. 4th, 2020|09:20 pm] |
nu re, vienā vakarā atnāca tā sen, sen nebijusī sajūta. tukšums. iekšēji. atnāca pilnīgi mierīgi un palika. Es sasveicinājos ar viņu un sapratu, ka ir iespēja sākt visu no sākuma.
Bet tā atskatoties es saprotu, ka šī sajūta nebija atkarīga ne no mana izskata, ne svara, ne kādām citādām redzamām kategorijām. Tā bija iekšā. Ka lai arī apkārt ir bērni un vecāki, tomēr ir joma, kurā tu vienkārši neesi vajadzīga. vismaz patlaban. kā arī nekāda sajēga par to, ka tas varētu atkal kādreiz mainīties.
un jā, to tukšumu gribās apēst. burtiskā nozīmē. ja kādreiz tas nenozīmēja gandrīz neko, tad tagad tas ir liekais svars.
un manī nav motivācijas kaut ko mainīt.
es nespēju to atrast. vai negribu atrast?!
kāda starpība.
nav un viss. |
|
|
| |
[Mar. 24th, 2020|02:17 pm] |
ir tāda lapa www.3td.lv - īsi sakot bibliotēka telefonā vai datorā.
Dievinu. |
|
|