ilvesa's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 12 most recent journal entries recorded in ilvesa's LiveJournal:

    Saturday, February 16th, 2019
    7:09 pm
    kino
    es tur biju, uz to filmu. joprojām patīk Ančevskis, tagad arī Kaukulis un Strads. Reāli labi bija. Smieklīgi, bik ta kā par daudz tās krānu tēmas, bet... filma tak par 3 večiem pusmūžā. nez ko gan varēja vēl gaidīt?

    manējie visi uz koncertu aizgāja. tā pazudusī bērnības sajūta, ka neviens nav mājās... it kā labi, mierīgi un tā, bet nespēju līdz galam atslābt un nodarboties ar kaut ko, kas patiešām patiktu. vienkārši situ laiku. kamēr viņi atbrauks. atkarība. līdzatkarība, mīlestība, pieradums.
    nē, es negribētu dzīvot viena. nē.
    Wednesday, February 13th, 2019
    8:26 pm
    kādēļ?!!!
    kādēļ šajā gadalaikā uz ielām ir sastopami riteņbraucēji?!!!!! paskaidrojiet man, nesaprašai. Kā un kāpēc ir jāgrib un jāvar pārvietoties pa Rīgu ar velo šajā sezonā, kad ar kājām ir paiet stipri interesanti, ar auto - aizraujoši reizēm, bet ar velo - manuprāt pilnīgi neiespējami.

    kādēļ?!!!!!!! un nesakiet, ka ātrāk var kaut kur nokļūt. neticu. kad skatos kā perās pa to sniegu un ledu !!!
    8:22 pm
    verbālā caureja uz nakti
    vakar šitādu piedzīvoju. te kaut ko ieklabināju, tad gāju gulēt un... vēl stundu savā galvā runāju par visu pēc kārtas. par sajūtām, kas atkal bik gremdē, stāstu to visiem, kas spējīgi klausīties, dzirdēt un ja paveicas, arī pateikt ko prātīgu par to visu. pagaidām visi plusi manā kontā, jo protams, ka man ir taisnība.
    sajūtas paies. jautājums - ko es varu cepties, ņemties un vispār... varbūt jāliekas mierā,bet nē, putnubūra iemītnieki neļauj atslābt.

    p.s es jūtu, kā TĀS sajūtas mainās pret viņu, man ir bik žēl, bik ta kā priecīgi, jo ir vieglāk un es zinu iznākumu. to gan ir žēl. tāpēc vēl tas turpinās. mazliet.
    Tuesday, February 12th, 2019
    9:12 pm
    bik uzsita dusmu
    vakar runāju ar vīreni. pa telefonu. kārtējā saruna, kurā es sajutos kā sūds bik. bet ne aiz ļauna, vienkārši aiz raizēm viņa tā sakot. bērni esot jāvaktē. dikti.

    nu... kad paskatos uz savu meitu ar sarkanajiem matiem viņas vēl pagaidām 13 gados...

    bet patiesībā ir mazlietiņ savādāk, viņas tiek vaktētas, vāktas un uzmanītas kā acuraugi, bet vienalga šķiet, ka ir par maz. ne jau man par maz. citiem. bet vai mani uztrauc citi?
    jā , mani uztrauc citi.

    mani uzaicināja uz dz.d pasākumu darba dienā. atteicos. esmu veca, neinteresanta sieviete, kas grib justies normāli arī nākamajā dienā, lai gan dvēselē vēl gribās trakot.

    bet uzaicinājums mazliet atgādināja tādu, kas liek jau automātiski atsijāties tiem, kas nav vēlami un vajadzīgi. tātad tam tā ir jābūt.

    par ko vēl gribās šovakar parunāt? par neko. par visu. kārtējā pēcnaktsmaiņas vafele sajūtās.
    9:09 pm
    nestrīdies
    lūdzu nestrīdies ar savu intuīciju, lūdzu. nekad, nekādos apstākļos.
    kāpēc? jo man viņa strādā tā, ka ja noignorēju, dabūju ar kāju pa seju no dzīves.

    tagad arī tādas sajūtas. ka nav īsti labi. ar konkrētu cilvēku, kura ļoti grib būt gudrāka, labāka, viedāka un visādi citādi lieliskāka. Bļāviens. es esmu labāka. bet... kam gan tas interesē.

    tīrie tarakāni galvā nodarbojas ar sajūtu ražošanu.

    šobrīd ir tā, ka no visiem ir tikai viens cilvēks kas kaitina. ļoti. besī ārā un es domāju, cik gan manī pašā ir ir no tā, kas mani tajā visā tik ļoti tracina.
    Monday, February 11th, 2019
    9:53 am
    bračka
    kārtējo dienu domāju par bračku, ok, viņam parīt ir dzimene. ok, būtu dzimene. mirušie tak nesvin dz.d.

    man pārāk garš saraksts ar mirušajiem veidojas. un man ir tikai 40 gadi, lai gan.... es agri sāku to sarakstu veidot. un kā vienmēr, tikai paši tuvākie, mīļākie un labākie...

    labi, bračka bija bik vēl citā sarakstā, citā dimensijā, tieši par to arī domāju, nu kā cilvēks savos 12 gados varēja pateikt - viņa ir mana māsa. IR. skaidrs, ka tas nebija manis dēļ, bet gan tēva, kurš viņam izrādās tak ļoti daudz nozīmēja visu dzīvi. lai arī kopā nedzīvoja.

    bet tomēr... fakts ir nedzēšams.

    vakar vakarā aizgāju gulēt ar domu, ka... man būs bail izveidot jebkādas attiecības ar vīrieti. jo es neapzināti gaidīšu, kad viņš pateiks - man vairs nevajag, negribu utt.

    un es negribu to dzirdēt un sajust. jā, es zinu, ka var būt arī citādāk. bet tomēr ...

    līst lietus, pelēks un prātā nāk vieni vienīgi mirušie un mana dzīve...
    Sunday, February 10th, 2019
    7:38 pm
    sarunas
    es neko nesaprotu, ja godīgi. divas nedēļas mēs runājām normāli, nē, kā agrāk - viss bija kā agrāk, tādas siltas, jaukas, foršas sarunas, kurās jūtama atklātība un kaifs runāties. par visu, jebko, ieinteresētība.
    tāda jūtama, forša un pazīstama.

    tagad atkal vecās sliedēs. vai tiešām vienam cilvēkam pietiek, ka ir ar ko nodrāzties, lai pat runātos nevajadzētu vairs?

    jo jā, viņa ir atpakaļ, viņam viss vecajās sliedēs un mūsu sarunas atkal ir nekādas.
    un jā, es zinu, ka ne jau jūtu dēļ, ka viņš mīlētu viņu vai kā, bet .... iespējams viņam vienkārši nevajag mani. vispār vairs.

    ok, būtu labi, ja tā būtu, tad tas būtu beidzies. un mēs dzīvotu tālāk.

    bet tā nenotiek. nevienā pusē.
    es ceru, ka tas viss pāries, pavisam, tā vai citādi.
    3:50 pm
    'sogad
    šogad kaut kā man tie loki, tās puķes un vispār... neaug. līdz šim auga. normāli un labi. šogad sīpoli nelien ārā, hiacinte nosprāga gandrīz... īsi sakot - kur ir manas puķu laimītes?
    Thursday, January 31st, 2019
    4:23 pm
    un kad
    un kad sāc acīs cirst godīgi pretī par to kā jūties, tas otrs dabū pa pieri un nāk pie sajēgas.
    citādāk tā pieraduši, ka tikai es, tikai man, tikai... ka aizmirst, ka tas sarunu biedrs arī ir dzīva būtne un tai varētu būt kas sakāms vai kas jūtams.

    par draudzību runājot vispārīgi... jocīgi, ka ar gadiem tā tomēr tik ļoti mainās. ja pirms 10 gadiem man bija daudz draugu ar kuriem nedomājot varēju iet tusēt un visādi citādi izpildīties, arī nopietnās lietās, tad tagad... tie ir tik pāris cilvēki. un tie nav tie paši, kas toreiz.

    nē, ne tā, ka šķiramies uz visiem laikiem, vienkārši prioritātes citādāk sakārtojušās, bijuši notikumi, kas ir mainījuši skatījumu uz cilvēkiem, arī uz mani tai skaitā, noteikti.

    nez, kā būs vēl pēc 10 gadiem ?
    Tuesday, January 29th, 2019
    9:02 pm
    un tad vēl kaut kā sanāk saruna, kuras laikā uzzini, ka viņam joprojām nav vienaldzīga tā... sieviete. nu kaut kādā mērā. nē, nu kas tad man būtībā ar to visu.
    kaut kā... jocīga sajūta, ja godīgi. vienkārši jocīga. jo... es esmu kaut kādā kategorijā kura ir vairāk kā draugi, mazāk kā mīļākie. lauleņi ar ne. un diez vai, jo to pat es negribētu, ja tā pavisam, pavisam godīgi.
    jā, es viņu mīlu. nopietni. man ir skaidrs, ka es viņu mīlu.

    viņā ir daudz kas tāds, kas man der, pārāk daudz, bet galvenais ir sajūtas. bet nekas nebūs, nekad nebūs. viņš tur, es te.
    un vispar, tas pat nav galvenais.

    mīlestība ir jocīga lieta. pavisam jocīga. neko no tā visa nesaprotu.

    ak jā, vai viņš mīl mani? vispār mīl gan. un man ir bail... ka vairāk nekā es domāju un saprotu, tikai tā izrādīšana nav tāda ļoti klasiska.
    pareizāk sakot, darbos ir, vārdos nav.
    Monday, January 28th, 2019
    3:37 pm
    ir
    kaut kāda tā sajūta, ka nekad nebūsi gana labs. tas iesēžas sirdī, prātā, dzīvē .... un tu skrien dirsu plēsdams, lai pierādītu pretējo.
    un vienalga, vienalga kāds pasaka.... ka vajag būt vēl labākam vai citādākam.

    un hops, vienā brīdī tev tas ir vienalga. sēdi un brīnies. un patiešām vienalga. nu ne tā, ka līdz vēmienam vienalga, bet pēkšņi ir pretargumentācija kāpēc esi šitāds.

    un kādus daudz, labus gadus ar šo var dzīvot un justies labi. pieņemt, ka esi foršs, labs un vispār ...

    un tad, negaidītā brīdī, varbūt negaidītā pavērsienā kāds saka : nu tu zini, tādam kārtīgam vīrietim jau vajag ko citu, citādāku, labāku, Tev jāmainās, lai to iegūtu.

    dirsā darbs un materiāls. vismaz uz kādu brīdi.
    Sunday, January 27th, 2019
    9:12 pm
    nāve. kā neizbēgama un iepriekš jau paredzama. par daudz tādu manā šajā dzīvē. pie kam - visi ir pirmās personas manā dzīvē. tēvs, brālis, vīrs, labākā draudzene.
    ok, pārāk drūmi. un tomēr fakts. arī bez drūmuma.

    un tu turpini dzīvot. vienkārši uz priekšu. bez variantiem.

    labi, ka man iedots tāds pastiprāks saprāts un mugurkauls. sirds gan švaka, šķīst gabalos. morāli.
About Sviesta Ciba