ilvesa's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in ilvesa's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Saturday, June 8th, 2019
    10:27 pm
    te nu bija un te vairs nav. patiesībā bija veselas 10 minūtes, saruna klātienē, kamēr atdeva dāvaniņas meitām no Skotijas. interesanti, ka vispār ko tādu darīja.

    un tas ir noticis. pareizāk sakot - šī te trīs garus gadus ilgusī agonija ir cauri. mazliet sargājot sevi, teicu, ka varbūt tiksimies ziemassvētkos. bet tikai varbūt.

    un es domāju, vai es gribētu, lai viņš pie manis atbrauc kā pie mīļotās sievietes? jo viņš atbrauca kā pie drauga. tikai un vienīgi. un man nebija nekādu iebildumu arī sajūtās. mēs esam draugi, cik nu tas vispār ir iespējams, mēs runājam pa dzīvi, stāstam kā iet un tā. bet tajā vairs nav tās personīgās sirds nots ,kas bija līdz šim.

    nav mīlestības?

    un ir sajūta, ka esmu gatava to pieņemt, vismaz tik tālu cik to vispār spēju, jo vietā jau nekā man nav. esmu vientuļa kā sieviete. trūkst šī maiguma, siltuma un mīļuma no kāda ko var saukt par savu mīļoto cilvēku.

    un es saprotu, ka tas var arī neatnākt. jo kā reiz, tūlīt būs 9 gadi, kopš statusa maiņas. citas pa to laiku kaudzi ar bērniem ir paspējušas sadzemdēt, saprecēties, izšķirties un atkal saprecēties. bet es kur biju, tur paliku. jā , dzīves pieredze nāca nopietna klāt, tas gan. ar visiem lidojumiem un kritumiem.
    bet nu tas ir beidzies.

    un man tomēr ir skumji par savu vientulību.
    s
    Thursday, May 30th, 2019
    11:47 am
    paraudāšu tepat. Man ir smagi. ļoti. vakar atvedu muterīti no slimnīcas un jā, es zināju, ka nekas jau viegls un vienkāršs nebūs, bet man IR smagi. visa tā ņemšanās un padarīšana. visa tā nespēja un fakts, ka labāk jau nepaliks. vienkārši tā ir. un viss. un tā aŗi būs turpmāk.

    nedēļu dzīvojām tikai ar bērniem un opīti, patiesībā bija pat ļoti ok. jā, mājās pēkšņi bija vairāk darāmā, tādi sīkie darbiņi, kas ikdienā paliek nemanīti, ja kāds to izdara tavā vietā, bet nekas neiespējams un neizdarāms. Savā ziņā bija vieglāk, lai arī rūpju vairāk.

    un trakākais ir tas, ka viņa tiešām ļoti cenšās, saņemās utt. viņa ir liels malacis !!! no visas sirds, bet veselības viņai vienkārši nav. Nav un viss.

    un tā vide , kurā es dzīvoju mani palēnām dzen zemē . es palieku kašķīga un viegli aizkaitināma. aiz nespēka, nespējas palīdzēt.
    un es nevaru no tā visa aiziet.
    Tuesday, May 28th, 2019
    9:26 pm
    labi, es atzīstos, ka biju tieši tā pakaļa, kura nepiecēlās un neaizgāja nobalsot, vēlēt un izpildīt savu pilsoņa pienākumu.

    bet dziļākajā būtībā uz šo soli mani pamudināja iepriekšējo vēlēšanu rezultāts, sajūtas un būtībā arī iznākums manā apziņā.

    Galu galā es tak gāju, vienmēr esmu gājusi vēlēt, darījusi visu ko vajag un galu galā esmu tā sliktā, kas izrādās ievēlēja nepareizos, neprot dzīvot un strādāt, lai nopelnītu naudu, bet klausos, kā tiek paceltas algas par to, ka cilvēki tur eksistē,

    Es neticu, ka kāds ES spēj kaut ko panākt utt. pārāk svarīga ir personīgā kabata jebkurā tās izpildījumā .

    Tā lūk.
    Wednesday, May 22nd, 2019
    10:26 am
    paklājiņš
    varbūt te kāds var padalīties ar pieredzi - kā īsti ir ar tiem adatu paklājiem, ko tik ļoti reklamē un slavē fb un citur.

    tiešām jāpērk tas mūsējais par 100 eirām un viņš ir tik ļoti daudz labāks par to, ko var nopirkt aliexpresī par 10x mazākām naudiņām?
    10:23 am
    kā lai pieņem faktu, tieši savā galvā pieņem, ka es tā arī nodzīvošu viena visu atlikušo dzīvi? Bez vīrieša blakus. Kāpēc jāpieņem? Iespējams tāpēc, lai nepiesārņotu ēteru ar kaut ko, kas tāpat ir vairāk tikai manā galvā, nekā realitātē.

    Nē, nu ne tā, ka visu izdomāju, bet nespēju palaist vaļā, jo tajā vietā būs tukšums. Totāls. un no tā man ir bail . ļoti. no tā, ka pārvērtīšos par vientuļu 40gadīgu veceni ar kaķi, un tas viss neskatoties uz to, ka esmu bijusi precēta un man ir bērni.

    es vairs nesaprotu, kur ir mīlestība, kur aizraušanās, kur ilūzija un cerības par neko. iespējams viss kopā, bet vajadzētu galvā atbrīvot ēteru. ļoti vajadzētu.

    tāpat kā sākt vingrot beidzot mājās. te un tagad.
    Wednesday, May 15th, 2019
    8:54 pm
    un kā tev ir gājis šī pēdējā gada laikā?
    un tad es sapratu, ka es nezinu ko tieši stāstīt... kas ir tas ievērojamais un pamanāmais, kas ir tas, pēc kā man nevajadzēs taisnoties, kas ir tas, kas ir tas pozitīvais un skaistais ar ko palielīties.

    es nezinu. patiešām.

    jo es vienkārši dzīvoju, pieļauju domu, ka krietni nekrāsaināk par daļu ļaužu, kurus pazīstu.

    varbūt es negribu vairs stāstīt, kā man īsti iet?

    jo tas ir tik murgaini reizēm, ka ir skumji?

    iespējams labi, ka man vakar bija jāstrādā naktī, jo nebija laika žēlot sevi, notikušo utt. arī iedzert nedrīkstēja, bet vakardiena būtu viena no tām retajām reizēm, kad es būtu iedzērusi. mazliet. kaut ko...pat nezinu ko tieši, iespējams to pašu šarloti, jo nekā cita garšīga nav, šņabi negribu.

    es esmu gadu nodzīvojusi bez viņas, bez daļas savas dvēseles un mīlestības. gads.
    es esmu iemācijusies novērtēt citus, sev apkārt esošos , cilvēkus. viņu rūpes un mīlestību.

    zušmērglis arī šodien 3x piezvanīja. tīri tā, parunāties. un droši vien, ka tās rūpes no viņa puses ir tik patiesi dziļas un mīļas būtībā.

    jā, lai gan tā jau - es jau neko, vienkārši braucu un man ir garš laiks ....

    sarunas gaitā šodien dzirdēju, ka es čīkstot viņam diezgan daudz uz pleca. iespējams grib vairāk pozitīvo no manis dzirdēt. bet viņš ir viens no ļoti retajiem, kam atļaujos pateikt patiesību. tādu kā tā ir tajā bridī.

    un tas ir daudz. no manis, tas ir ārkārtīgi daudz.
    Monday, May 13th, 2019
    9:02 pm
    vakar ilgi runājām pa telefonu, par visu, par kreņķiem, kas kā izrādas rodas tāpēc, ka tomēr esi prom. ne Latvijā. un izrādās, prom no visiem, būtiska informācija netiek nodota, jo... tevis te nav. saprotu sāpi. un saprotu arī prombūtnes sekas. ir bijuši gadījumi.

    bet par sajūtām runājot. ... vakar fiziski sajutu faktu, ka esam tikai draugi, ka viņš tik ļoti slēpjas zem jebkā, ka... man sāk apnikt. attieksme, vai arī tās trūkums, dzirksteles un tomēr vēlme būt ... kopā vai pat vienkārši runāties par visu pēc kārtas. uzticēties. būt. viens otram.
    man tam vajag vairāk. es nezinu kādēļ. jo es saprotu, ka arī pati daudz neko vairāk nevaru iedot.

    vakar mani pārsteidza. krustmeita ar narcisēm. es pēdējā gada laikā esmu bijusi reti sūdīga krustmāte, ja godīgi. lai neteiktu - neesmu bijusi vispār.
    gribās aizbildināties ar visādiem darbiem un laika trūkumu, lai gan patiesībā ... patiesībā es nezinu vai varu, vai vajag un ja vajagm tad kā pieiet tiem bērniem, ģimenei.
    es nezinu kā pareizi un kā labi. es gribu ļaut viņiem tikt galā pašiem, jo tā laikam ir vieglāk man pašai.
    stulbi kaut kā tas viss.
    Thursday, May 9th, 2019
    8:57 pm
    tās sajūtas ir tādas ... jocīgas reizēm. es pēkšni aptvēru, ka patiešām esmu upurējusi savu dzīvi ģimenei. labprātīgi un nedomājot un tomēr, viss ir pakārtots viņiem , es pat domāt citādāk vairs neprotu. iespējams arī negribu. iespējams, man nav citas iespējas.

    bet es nekad neesmu tā audzināta, lai domātu tikai par sevi, sev vajadzīgo un tā. vienmēr pirmajā vietā ir kāds cits. manā vietā un es tāpēc nemaz arī nejūtos tik slikti.

    nez, tas vispār ir normāli?
    8:55 pm
    vakar dabūju beidzot to grāmatu, jauno Račko "Samaitātā"un man ir jāatzīstas, ka man patika. Nu protams, ka klišejas, protams pārspīlējumi, bet vēstījums man patika.
    Atceros, cik ļoti man riebās viņas pirmā grāmata, šķiet, ka ir nākusi pie prāta un arvien mazāk zīmolu nosaukumi parādās darbā, kā arī kopijas sajutas.
    Skaidrs, ka nekādu jaunu Ameriku neatklās, rakstot "greja nokrāsu grāmatu stilā", bet šis mani kaut kā uzrunāja, tieši tas par to - tēvs, meita, attiecības utt. pat kādu asaru notrausu mirkļos, kur bija tā dvēsele...
    Monday, May 6th, 2019
    9:32 pm
    nevaru atrast īsti lasāmvielu, nekas pēkšņi nepatīk, ne krimiķi, ne romantika, ne fantastika.... kaut kā nelasās. ok, tā ir bijis, lasīšu, kad būs iedvesma un vēlme. mazliet gan kaitina tā grāmatu kaudze istabā, bet neko...

    iekšējās sajūtas mainās no - nogaliniet mani uz viss ir labi. kā parasti.

    vēl dziļākas sajūtas ir patiesi bēdīgas, jo atklāju (atkal jau) sevī šito "bļin, nu ko es dzīvē daru nepareizi, ka man tā nesanāk, kā tiem citiem, kas brauc ceļojumos, neskaita kapeikas un dzīvo dzīvi". Ne tā kā es...

    jācer ka pāries, parasti pāriet pats no sevis.

    kaitina darbā esošie sīkumi, kas nav atkarīgi no manis tieši.
    Wednesday, May 1st, 2019
    7:59 pm
    tā, nu ko es te gribēju ierakstīt...

    gribēju dabiski blondus matus, sanāca ... gandrīz kafijas brūni. nu labi, kādu laiku būšu šitāda.

    par pārējo ... sūds ar pārējo. ko tur daudz.
    7:59 pm
    tā, nu ko es te gribēju ierakstīt...

    gribēju dabiski blondus matus, sanāca ... gandrīz kafijas brūni. nu labi, kādu laiku būšu šitāda.

    par pārējo ... sūds ar pārējo. ko tur daudz.
    Sunday, April 28th, 2019
    8:41 pm
    vakar piedzīvoju ilustratīvu piemēru tam, ka tomēr nepatīk, ja pret tevi sāk izturēties tā, kā pats esi izturējies pret citiem.

    Respektīvi : vīrietis var gribēt gan draudzēties, gan nokniebties, bez nekādām saistībām, īpašām sajūtām un vispār - viss tak esot smuki sakārtojies, kad abiem griboties, viss notiek utt. un viss ir kārtībā. Bet kad sievietei šitais apnīk un viņa uzmet lūpu par veča izdarībām, tad viņa redz ir nepateicīga izmantotāja :D

    īsi sakot, nekas jauns šajā pasaulē.

    par laimi tā sieviete neesmu es, lai gan izjūtas pazīstamas. un tā arī neesmu sapratusi šo vīrieša loģiku, ka visu gribās, lai ir forši, bet nekādas pieķeršanās utt. lai gan romantika patīk, un kas nu tur vēl ....

    nesaprotu.
    Friday, April 26th, 2019
    10:32 pm
    sākās tā sezona, kad es nespēju atmazgāt normāli kājas. ārā eju plikām... vai šļopenēs. un rezultātā kājas ir melna. nu es skaidrs, ka beržu, bet johaidī...

    īsi sakot manu melno kāju sezona ir sākusies.
    6:10 pm
    pēcnaktsmaiņas delīrijs. it kā esi, eksistē, bet tajā pašā laikā tevis nav, jo īsti neesi spējīgs neko darīt. jūtu, ka vairs nav tie mani 20 gadi....

    visā visumā pieķēru sevi pie domas, ka mīlestība ir tāda savāda lieta, kas pavisam citādāk izskatās realitātē, nekā tas ko galvā esi izdomājis. Lai nu būtu.

    ir jau labi tā kā ir.

    starp citu, sastādīju kartupeļus, būs man uz jāņiem ... savi, jaunie, smukie un garšīgie...

    pēc tam sapratu, ka duša ir tas, ko esmu sen jau pelnījusi. arī, ja izrauj boileri no elektrības dienu vai divas iepriekš, ūdens ir silts. kā reiz kā vajag.

    jā, man vēl ir jāiemācās sadzīvot ar to, ka kāds regulē, sargā un uzpasē, ka tik nav par daudz labi. Bet tas ir sīkums salīdzinoši ar to, ka man vispār ir duša.
    Monday, April 22nd, 2019
    9:29 pm
    patiesībā man ir tomēr mazliet žēl. kaut kur dziļi sevī es tomēr cerēju, ka viņš atbrauks. Ka būs LV.

    un ka mēs tiksimies, nu kaut uz tām 10 minūtēm...

    skaidrs, ka nekas nenotiek tā ka plānots.
    Saturday, April 20th, 2019
    9:51 pm
    cerība ir interesanta lieta. ja tiek iedota, tad ātri vien iesakņojas. ja pajūk plāni... izrādās ir skumji par to, ka nenotiek tā kā tomēr gribējās.
    Friday, April 19th, 2019
    6:47 pm
    bailes
    izrādās biju noķērusi baigo stresu tomēr. nu jā, es jau ar prātu saprotu, ka tik traki tak man nebūs kā viņai, bet tomēr nomirt nevaru atļauties. tāpēc pēdējo nedēļu pat apetīte bik pazuda, gaidot ko tad daktere pateiks.

    nu neko jau tādu nepateica. jā, jātīra, jā , jādara, bet nemirstu, vēzis man nav (pagaidām) un vispār - viss būs labi, vienkārši jāpiestrādā, jāizdara konkrētas lietas.

    bet man bija bail. godīgi. es biju reāli pār strīpu pārmīzusi. jo iedomājoties tā reāli, aizmugure esmu es pati, nevis man tāda ir. nu tāda, kas spētu pavilkt 2 vecīšus un 2 bērnus. tādas nav . par to arī bail bija dikti.

    šodien jau bik atlaida, atsākam dzīvot.
    6:41 pm
    Šodien pēc darba nopirku sidru, vienu, pagaršot, šitāds nebija trāpījies. Pat man par saldu, nu tads jauns, gandrīz oranžs somersbijs :)

    deviņas maiņas, gandrīz pēc kārtas, viena brīvdiena un viena naktsmaiņa pa vidam. pārgurums nenormāls, sēžu, šodien družka pieteicās ciemos vēl. Vakar jaunākajai palika 13 ...

    un vēl... man IR duša. protams, uzminiet ko izdarīja vecīši pēc pirmā atklāšanas vakara?! Pareizi, izrāva štepseli, sak, nav ko katru dienu boileri kurināt, dikti dārgi sanāk.
    ir jau dārgi, ir.
    uztaisīt to visu bija vēl dārgāk. bet tas nekas. viss sakārtosies. es nezinu kā, bet zinu, ka būs.
    Saturday, April 13th, 2019
    8:38 pm
    nu vispār es īsti nesaprotu vai arī izliekos nesaprotam.

    viņam ir it kā viss, ko nu vēlējās - meiča, kas dod nokniebties pēc abpusējas vēlēšanās, dzīvoklis, kurā dzīvot, darbs un normāla alga, bērni lieli, tuvumā kalni utt. brīvs kā putns, nekas netraucē.

    meiča kaut kāda ne tāda, kā izrādās... nu nav tik smuka kā gribētos un gudra ar neesot dikti, bet kniebjoties labi.

    darbs ir ok, lai gan tie agrie rīti... nu ok, celties 3 naktī ir agri.

    pārējais arī - ir labi. pat sarkans audi. smuks. un izmaksāts jau.

    bļin, būtu tak ņēmis savu žubi un dzīvojis nost. bet tur tak neesot sirds iekšā saproties.

    a vajagot arī sirdi, bet ... kā zināms, par sirds iesaistīšanu ir jāmaksā ar rūpēm, uzmanību, nu īsi sakot - mīlestību. a vot šito negribās, jo redz negribās, ka kāda sašņorē. šamējais tak brīvs un tā. ... dara kā patīk.

    a lidot ta gribās patiesībā, gribās to elpu aizraujošo sajūtu, kad satiec otru, kad dēļ tā esi gatavs plānot braucienu pa Šveici, pārsteigt, gatavoties un tā...
    Gribās, lai var padalīties sajūtās ar to otru par redzēto, dzirdēto un saprasto, vai arī nesaprasto. Lai var divas stundas no vietas norunāt par to, kas gan ir dzīves jēga, laime un kā šito visu normāli dabūt :D

    pēdējā laikā jūtu iekšēju vibrāciju viņa tekstos, gājienos un balsī.

    ļoti personīgu vibrāciju, kura nekur nebija pazudusi šajos 3 gados.

    bet ko no tā visa gribu es?

    to sajūtu, kas toreiz bija, kad vari būt blakus un nedomājot justies laimīgs. par to,ka esi. tieši tik vienkārši. diemžēl tā ir tieši ar viņu.

    fū.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba