ilvesa's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in ilvesa's LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Saturday, April 13th, 2019
    8:38 pm
    nu vispār es īsti nesaprotu vai arī izliekos nesaprotam.

    viņam ir it kā viss, ko nu vēlējās - meiča, kas dod nokniebties pēc abpusējas vēlēšanās, dzīvoklis, kurā dzīvot, darbs un normāla alga, bērni lieli, tuvumā kalni utt. brīvs kā putns, nekas netraucē.

    meiča kaut kāda ne tāda, kā izrādās... nu nav tik smuka kā gribētos un gudra ar neesot dikti, bet kniebjoties labi.

    darbs ir ok, lai gan tie agrie rīti... nu ok, celties 3 naktī ir agri.

    pārējais arī - ir labi. pat sarkans audi. smuks. un izmaksāts jau.

    bļin, būtu tak ņēmis savu žubi un dzīvojis nost. bet tur tak neesot sirds iekšā saproties.

    a vajagot arī sirdi, bet ... kā zināms, par sirds iesaistīšanu ir jāmaksā ar rūpēm, uzmanību, nu īsi sakot - mīlestību. a vot šito negribās, jo redz negribās, ka kāda sašņorē. šamējais tak brīvs un tā. ... dara kā patīk.

    a lidot ta gribās patiesībā, gribās to elpu aizraujošo sajūtu, kad satiec otru, kad dēļ tā esi gatavs plānot braucienu pa Šveici, pārsteigt, gatavoties un tā...
    Gribās, lai var padalīties sajūtās ar to otru par redzēto, dzirdēto un saprasto, vai arī nesaprasto. Lai var divas stundas no vietas norunāt par to, kas gan ir dzīves jēga, laime un kā šito visu normāli dabūt :D

    pēdējā laikā jūtu iekšēju vibrāciju viņa tekstos, gājienos un balsī.

    ļoti personīgu vibrāciju, kura nekur nebija pazudusi šajos 3 gados.

    bet ko no tā visa gribu es?

    to sajūtu, kas toreiz bija, kad vari būt blakus un nedomājot justies laimīgs. par to,ka esi. tieši tik vienkārši. diemžēl tā ir tieši ar viņu.

    fū.
    8:31 pm
    es jau vakar vakarā un šodien 2x aizgāju paskatīties vai tiešām man nerēgojas, manā pirtī ir.... dušas kabīne!!! vēl nav pieslēgta un tā, bet tas notiek !!!
    Es nespēju tam noticēt!!! Man būs duša mājās !!!
    jā, es zinu kā tas izklausās no malas. un zinu, ka ļoti daudz cilvēku nekad nesapratīs šo manu prieku, jo tā tak ir tik elementāra, pašsaprotama lieta, vai ne?

    jā un nē.

    Man tas ir prieks un brīnums un .... prieks !!! Tik liels, ka es vēl nedomāju, kā es par to samaksāšu, nav arī tāds liels stress par to, bet nu tomēr. Jāmaksā būs. un es to izdarīšu. Tas ir tā vērts, lai es atteiktos no daudz kā. Tāpat jau nav daudz no kā, bet arī no tā paša varu, ja vajag.

    Galu galā es šajā ģimenē esmu sagādnieks un pieaugušais :) tas, kurš vismaz mēģina citiem dzīvi uzlabot, sevi ieskaitot.
    Saturday, April 6th, 2019
    8:00 pm
    tiklīdz tu padomā, ka viss ir puslīdz kārtībā, tā izrādās, ka sencītis, labu gribēdams, ir pievācis pusi garāžas ar vecu akmensvati. Bļin. cerams, ka lielgabarīta talkas savācēji šito paņems pretī.
    ja ne...

    vispār man šodien gribās uz Edinburgu, rīt pa turieni, parīt uz FortViljamsu vai kā viņu tur sauc... jā, tur šobrīd būtu laba kompānija.
    Friday, April 5th, 2019
    8:28 am
    fb izmeta 6 gadus vecu bildi no atmiņu dzīlēm... eu, a es toreiz tāda jauna un smuka biju, ja? interesanti... jo toreiz man tā nelikās, patiesībā toreiz es mēģināju izdzīvot gan fiziski, gan morāli, bet nu bildēs to neredz :D

    pavasaris nāk straujiem soļiem, saule baro ar enerģiju un ir vieglāk piecelties no rītiem. Tas priecē.

    viss pārējais notiek.

    Nu izņemot frāzi, ko izmeta mana māmiņa : tad tev to istabu vairāk par mani vajag, ja? wtf?!!!!

    bet nu jā, vecums nenāk viens.
    Tuesday, March 26th, 2019
    6:08 pm
    spriežot pēc tā, kā man te prasās parunāties un norunāt visu no sevis nost, laikam īsti labi tomēr nava. vai arī ir?! varbūt tas ir tieši tas, ko man vajag, lai sakārtotu putnu būri un nervus?

    vakar noķēru tomēr kreņķi par pašas attieksmi pret dzīvi. par to stresu, kura man neesot. es nesaprotu kā ir labāk - ja es saku, ka ir stress vai tomēr, ka nav?! un vienkārši, ka ir situācijas, kuras man ir jāatrisina. tā vai citādi, bet jāizdara. bez varianta - es negribu/ nemāku/ nesanāk - dariet kāds cits.

    nav cita. esmu es.

    nē, es negribētu būt tāda lupatīga čīkstētāja, ka pasaules gals jau tuvu jo tuvu. un nespēt neko tajā iesākt.
    Monday, March 25th, 2019
    6:42 pm
    beidzot, beidzot es to izdarīju ! Es beidzot aizgāju pie TĀS dakteres, izrādījās ārkārtīgi jauka, man beidzot ir savs ginekologs. urrrraaa!!! jā, būs laikam bik jāpaārstējas un tā, jasalabo lietas, bet principā - es esmu malacis.

    šodien arī sadedzināju pēdējos dedzināmos krāmus, kas bija saimniecības ēkā. kaut kā viss šogad uz tīrību iet un tā... sapņos čūskas. pagaidām tādas, kas nekož. bet doma un vēstījums man ir skaidrs. es ļoti ceru, ka tā nebūšu es, kam tie sūdi, nu tīri fiziski es, jo man vajadzētu vākt visus pārējos. kā vienmēr. ar to es tikšu galā. es netikšu, ja ar mani kaut kas notiks un pāri paliks 2 lieli bērni (vecāki) un divi mazi bērni (manējie).

    vēl vakar ar kaimiņieni tā forši vīnu iedzērām un parunājām un šī stāsta, ka savulaik, kad viņai māja palika tīri uz viņu, pavilkt nevar utt. viņa tiešām ar māju runāt gājusi, sak - klau, nu i pakaļā, vai nu man vajag veci, kas šito fiziski spēj izvilkt, vai arī mēs šķirsimies, jo es nevaru viena tevi uzturēt. nu ko lai saka... šķiet, ka jau kādus gadus 3 ir vīrieC mājā un viss notiek.

    jātaisās uz darbu, naktsmaiņa. jāizdomā sev motivācija kā tās 12 stundas tā foršāk pavadīt, tīri noskaņojuma ziņā. pēdējā laikā visu ko tur sadomāju - ka es i malacītis, i tad kafiju iedzeršu, i to izdarīšu un tad atpūtīšos un tā. tas patiesībā nav viegli.

    ā. šodienas nianse - daktere prasa vai stress esot bijis... es tā uzreiz - nē, kur gan. pēc tam pieleca, ka nu jā, bračka, družka, māte... māja utt. tas galīgi nav stress. nu ko jūs !!!!
    jāiemācās pateikt pašai sev, ka jā, mana dzīve nav nekāds vieglais rožu lauks un man ir gana stresa. daudz. dikti. tas ka es smaidot eju tam pāri un risinu visu pēc kārtas, nenozīmē, ka man nav stresa. lūk.
    Saturday, March 23rd, 2019
    6:45 pm
    turpinās pavasara tīrīšana piespiedu kārtā. piespiedu tāpēc, ka jāiztīra telpa, kura iespējams tiks remontēta. nu uzreiz pēc dušas ieviešanas manā mājā. es pagaidām pati tam neticu, ka tas vispār ir iespējams. bet tā būs varena, lieliska diena, kad es kā normāls cilvēks beidzot ieiešu dušā savā mājā.
    Friday, March 22nd, 2019
    6:40 pm
    visdrīzāk šodien planētu stāvoklis ir tieši tāds, ka man gribās runāt visādas muļķības, nesaistītas citu ar citām. kaut kā tā pa vidu visam, lai vienkārši runātu.
    mani žņaudz nost tas negatīvisms kas nāk no blakus istabas un blakus dzīves. jo tas ir ārkārtīgi patiess un ļoti reāls, nekas izdomāts un pārspīlēts, tomēr tik ārkārtīgi klātesošs, ka man trūkst gaisa, jūtu, ka man sāk palikt grūti elpot tajā, kas ir visapkārt tik slikts. nu visur kur vien paskaties.
    un es nespēju to mainīt, jo tā ir viņu pasaules uztvere, lai gan viņi ļoti cenšās būt sakarīgi, labi un pat pozitīvi. it kā jau nekas, pat īsti nevari pārmest, ka visu laiku maļ vienu un to pašu, jo es tak daru tāpat, bet vienalga traucē, tracina un kaitina, jo es nespēju uztvert kaut kādas pozitīvas stīgas tajā visā. bet man tās ir vajadzīgas. es nevaru tā dzīvot, tikai negācijās. darbā tāpēc dauzos, smejos un uzlādējot citus, uzlādējos pati. bet mājās mēģinu aizbēgt virtuālā pasaulē, filmās, grāmatās. nu visur, kur nav šīs skaudrās realitātes. Es mīlu viņus, bet ...
    5:27 pm
    Prāga. es pat negribu domāt kā viņiem rīt ies Prāgā, visa tā braukšana, būšana tur ar visu saistīto... man vajadzētu aizvērt tās durvis. pavisam.

    bet es nevaru. jo pēc būtības jau nekas tāds nav noticis.
    5:19 pm
    nu... kā vienmēr vai nu viss vai nekas. šobrīd ir viss. vismaz drīz būs. un es ceru, ka tikšu galā.

    par pārējo ... sūds ar pārējo.
    Sunday, March 17th, 2019
    6:45 pm
    vakar M bija par daudz sadzēries un beidzot es dzirdēju to, ko sen jau zināju. Būtībā tāpēc es nebraucu ar viņu kopā pārgājienos, neaicināju nekur un ... būtībā darīju visu, lai nedotu lieku iemeslu cilvēkam sadomāties. Es uzņēmos atbildību, zinot, ko viņš pret mani jūt. Ne tā, ka pavisam, bet nu tomēr.

    Vakar sāka dzērumā rakstīt. un manī nebija nedz dusmas, nedz noliegums, es vienkārši zināju ko viņam nozīmēju. Nelaime ir tajā, ka... mēs esam tikai draugi, jo es neko vairāk nejūtu pret viņu. Ne uguņu, ne dzirksteles, ne... mēs esam draugi, tādi forši, patiesi un sirsnigi draugi.
    Saturday, March 16th, 2019
    9:15 pm
    man viņas pietrūkst. ne tik skaudri, kā agrāk, bet tomēr ļoti ļoti ļoti.

    pie domas, ka viņa ir mirusi man gribās raudāt, jo viņa bija mana vecuma, es ar viņu varēju parunāt par visu, atkal un atkal. viņa ar mani arī. viņā bija tāds dziļums un vēlme mācīties. darīt, augt.

    un vēl viņa bija smieklīga savā pārliecībā, ka visu var mainīt, visu var izdarīt. un tomēr ... man viņas tik ļoti pietrūkst. tas nav pareizi, ka mēs savā vecumā apglabājam sava vecuma draugus.

    darbā izmetu frāzi, ka jo sūdīgāk man iet, jo vairāk es daudzos, esmu jautra, priecīga, iedvesmojoša... un es tāda arī esmu. patiešām. reizēm skatos uz sevi no malas un domāju - kur tevī tas viss? kur? kāpec?
    jo es nespēju atrisināt savu dzīvi, es negribu īsti tajā dzīvot pēc tās realitātes kāda man tā ir, tāpēc es esmu bik cita. nē, nemelojot, vienkārši atrodot lietas, kas dara mani laimīgu. un jā, mani dara laimīgu brīži, kuros es varu kādu iepriecināt, iedvesmot vai vienkārši padauzīties. tas nekas, ka man sen jau nav 20 gadi.
    9:06 pm
    sarunas
    es te laiku pa laikam esmu bijusi, kad vajadzēja kaut ko norunāt no sevis nost. uzrakstīju, nepalīdzēja un izdzēsos. un tā vairākas reizes. stulbi. iespējams, bet tomēr.
    bet izrādās, ka tam bija vajadzīgs laiks, jo tagad tas strādā. Es laikam esmu nonākusi līdz punktam, kurā ir vienalga ko par tevi padomās vai ko tev īsti pateiks par uzrakstīto. Paņemam visu nepieciešamo un pārējo atmetam kā nebijušu.
    Es parasti tā nedaru.

    un šoreiz palīdz, jo man vajag parunāt. ir jau kauns runāt ar kādu par vienu un to pašu, atkal un atkal, saprotot, ka nekur no tās vietas uz priekšu neesi ticis.
    Lai gan... kā uz to paskatās.
    Pirms trīs gadiem es biju tomēr cits cilvēks, šobrīd bik apbružātāks arī attiecību jomā.

    un jā, kaut kur sarunās pazibēja tēze, ka ... domā es neesmu domājis kā būs, kad tev būs cits? jā, tad arī man būs jādomā, kam tad es zvanīšu, ar ko runāšu utt.

    es nesaprotu pati sevi. ar prātu saprotu kā vajadzētu darīt un justies, bet realitāte ir pilnīgi cita. Pie kam, es neprotu melot pati sev tā īsti, es pārāk skaidri apzinos savas izjūtas, vajadzības un vēlmes. un vēl es neprotu un negribu prast nogriezt visu kā ar nazi, jo brīžos kad tas ar mani tiek izdarīts - es tieku izārdīta. tas ir drausmīgi.
    9:06 pm
    beidzot
    beidzot nomazgāju logus, pagājušā gadā veiksmīgi to neizdarīju un tāpēc tagad neizturēju. Dabūju to garo logu birsti ar teleskopisko kātu. tīri ok. īpaši maniem logiem, zem kuriem ir kaut kādas dobes, kur trepes nekad nevar normāli nolikt. Bet šodien nevaru pacelt rokas, pakustēties utt. pie kam vakar bija naktsmaiņa, tātad 12 stundas uz kājām darot visu pēc kārtas. šodien esmu izmetama miskastē.
    Monday, March 11th, 2019
    3:56 am
    ceļot
    kārtējo reizi skatos bildēs fb kur paziņas atkal ceļo. šoreiz uz Bali. forši. un mani tas besī ārā, jo es sajutos tik nevarīga, nespējīga un .... nu kāpēc man tā nav? kāpēc es neesmu garkājaina blondīne, kas spēj nopelnīt pietiekami, lai darītu ko sirds kāro, kopā ar bērniem!!! un pie tam ir arī vīrietis, kas jūtami tur līdzi šito līmeni vai pat augstāku.

    kamēr mēs te zemes tārpi rokam... jā, iekšējā histēriskā skaudībiņas lēkmīte. atzīstos.

    un zini kādēļ? jo mēs 3 skuķi dzīvojam vienā istabā un saprotam, ka māte (es tātad) nav spējīga sagādāt neko vairāk, jo aiziet nevaru, izmest vecīšus vienā telpā arī nevaru. atliekt tikai gaidīt līdz kāds noliks karoti. reāli. a ko citu man darīt?
    es nevaru pamest divus vecus cilvēkus vienus pašus, nu jau vairs nevaru. īpaši jau ar viņu veselību.

    bļin.

    eu, kosmoss.... man lūdzu vienu superīgu atbalsta plecu forša vīrieša izskatā. lūdzu. es sāku nogurt, nē, es turpinu nogurt un pierast pie tā, ka esmu sieviete tanks, kas spēj un var visu. ko vajag un ko nevajag arī.

    lūdzu. nu ļooooti lūdzu. es taču pēdējos gandrīz 9 gadus esmu bijusi labiņa. pavisam labiņa. es visus vācu, par visiem gādāju, strādāju, nu jau naktīm, lai būtu maize un jumts virs galvas. es nedomāju kategorijās - kur ir mana laime utt. nē, es tikai lūdzu, palīdzi man. es esmu viena, es zinu, ka neesmu jau, bet tā sajūta... lūdzu lūdzu lūdzu... es būšu vēl labiņāka. ja vien tas vispār ir iespējams. ar manu dzīvi.

    es pat nečīkstēju un neraudāju, kad to patiešām vajadzēja darīt. tāpēc.... lūdzu.
    3:50 am
    svars
    kaut kā pēdējos.... 5 vai 3 gadus svars nāk klāt, nu es saprotu, ka vecums un ne tik kustīgs dzīvesveids kā agrāk, arī vielmaiņa un tā, bet ... sāk nepatikt. un vislielākā bēda ir tā, ka man nelīdz sportot, neēst utt. jo tad man psichosadaļa galvā aiziet pa pieskari. Burtiski.
    Es cenšos, pioniera goda vārds, bet ... es negribu diētas, es negribu... negribu pie tā strādāt, es gribu, lai ir kā agrāk - ēd ko gribi un vienalga sver 50 kg. ok, tagad drīkst 55 kg. tas būtu normāli.

    kā lai saņemās? kā lai pasaka sev, ka man vajag... bet patiesībā, ko tad īsti man vajag? man darbs ir uz kājām 12 stundas pēc kārtas, pēc tā nekādas fiziskās aktivitātes vairs neprasās, goda vārds. pārtika - jā, darbā sūdīga, kā jau DUSā, griķus līdzi neņemu. a varbūt vajag?

    vingrot vajadzētu mājās, kaut kad sanāk ar, muguras dēl, bet atkal dēļ stulbā darba man izkrīt tās dienas, ja strādāju, jo nu nav manī celties 6 un vingrot, vai arī 21 pēc darba izlikties, ka man tam ir spēks un iedvesma.

    un es jūtu, ka vielmaiņa vairs nav tā. jā, man jau ir 40 gadi, pie kam - nav arī ārējas motivācijas kaut ko darīt lietas labā, jo sevi mīlu tādu, kāda nu esmu. diemžēl.
    vai par laimi.
    Friday, March 8th, 2019
    8:21 am
    vēl jāmācās
    kaut kā mani bīda visur, kur vajag atraktīvu, drošu cilvēku, kas nebaidās uzstāties auditorijas priekšā, uzņemties atbildību un tā. No vienas puses glaimojoši, no otras puses - manī galīgi nav karjeristes. nu galīgi. bet tīri tā intereses pēc es piekrītu un eju, daru to, kas nu tur sanāk darāms.

    sāku just, ka kļūstu tomēr gatavāka tam, ko līdz šim nevarēju noformulēt. attiecībās. interesanta sajūta. zemapziņa dzen ārā to, kas tur tagad sēžu un neļauj man mierīgi elpot. sapņi tādi... interesanti, reizēm bailīgi, ne tāpēc, ka murgi, bet tāpēc, ka patiesība. un es sevī apzinos, ka būs vēl sūdi... kur ta liksies.
    Thursday, March 7th, 2019
    11:15 am
    parāds
    nu ko, pirmā daļa no mana parāda valstij ir nomaksāta, vēl pāris atlikušās daļas un .... būšu godīga nodokļu atmaksātāja.

    īsi sakot, lai arī daudz kur lasīju, ka paši vainīgi, idioti utt. tā aŗi nesapratu ko tieši nepareizi izdarīju, ja godīgi. Es nepiederu pie 23% oficiālajiem maksātājiem, 0 apliekamais arī līdz šim nav bijis vajadzīgs, tagad kā izrādās ir. un būs.

    skumji patiesībā.
    Monday, February 25th, 2019
    8:22 am
    ciemiņi
    manai vecākajai vakar palika 14 ...

    visu citu starpā bija arī bračka... nu otrs bračka, ne manējais. bet viens, ar puiku. sieva nebija. man jau kādu laiku bija sajūta, ka viņa negrib braukt pie manis, ka nekas no tā ko gatavoju negaršo, neder, lai gan es īpaši pieskatu, lai nekur nav ne sīpolu, ne ķiploku, kā arī paprikas, ko viņa kā izrādās arī neēd. ..
    un jā, viņa vakar nebija. nekāda vaina. es jau nesaku, ka bija slikti. vienkārši mana intuīcija jau labu laiku šito dziedāja priekšā. un vēl... varētu kādreiz piedzerties divatā ar R. un izrunāt visu to, kas ir sakāms. par N. par dzīvi, par visu. par patiesajām sajūtām. Viņam vakar palika 47 gadi... vecs vecis pēc būtības, ja vien būtu dzīvs... tad gan tā neliktos un viņš būtu jauns un foršs.

    bet tā mēs runājam par visu ko, tikai ne paši par sevi. bet toreiz gan... pirms gandriz 9 gadiem, mums sapasēja domas, ka pasaule ir sabrukusi. jo mūsējā tāda bija, katram savā veidā, bet noteikti sabrukusi.
    8:21 am
    ciba
    būtībā ir baigi labi šitā, norakstīt nost no sevis visu kas prātā ienāk un tad pēc kāda laika izdzēst, pāršķirt lapu un dzīvot tālāk. jo ir tā, ka pateikt vārdos bieži vien nevar to visu, baigais murgs un arī negribās par sevi dzirdēt visādas lietas, ka nepareizi domāju, elpoju, dzīvoju...
    tāpēc ir labi šitā.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba