| parunāšu 1 |
[Aug. 2nd, 2020|09:58 pm] |
nu tātad. tagad man IR laiks.
parunāšu.
mēģināšu pat visu pēc kārtas.
tātad
es aizgāju no darba, jau 1.07. uzrakstīju atlūgumu un nu jau esmu mājās, tā teikt brīva un tā.
jocīga sajūta. tikai tagad lēnām apjaušu, ka pēdējos 3 gadus esmu vnk skrējusi. kā nenormāla. skaidrs, ka izdegu. te nu ir rezultāts. bet jā, taisnība jau vien ir, ka ilgi tā nevar, īpaši naktsmaiņas.
nē, ne mirkli nenožēloju šo lēmumu. patiešām. godīgi. bet sajūta ir ļoti, ļoti jocīga. sēžu un burtiski sev saku, ka man ir laiks arī rītdien nopļaut to zāli, kuru šodien nepaspēju.
mācos skriet lēnām. apmēram tāda tā sajūta. cerams, ka rīt atsūtīs vismaz to aprēķinu, cik tad man varētu būt tas bezdarbnieku pabalsts, tad arī sapratīšu, cik ilgi varu mājās sēdēt un ko vispār tālāk darīt.
bet nogurums ir pamatīgs. |
|
|
