I'm in love..again!
Un atkal mans skaidrais prāts aptumšojies –
Man domās tikai Tu un Tavi skūpsti!
Vai nu būsi Tu reiz sadūšojies?
Sajūti taču mīļumu ko no manis gūsti!

15:13 atskanēja zvans,es kā vienmēr pēdējā mirklī tik paskatos kas zvana.Uz ekrāna mirgo vārds Kalvis (tas ir viens no maniem draugiem) Kad pacēlu klausuli,Valdis man jautāja:
"Negribi atnākt pie Kalvja?"
Es pat nepadomājusi teicu:
"nē."
Tagad pat brīnos,ka tik fiksi atbildēju,laikam man exāmeni uzvēluši atbildības sajūtu..V.vēl pārjautāja vai tiešām tie tik svarīgi? un kad es atteicu ka tā nu tas ir..tad viņš pateica:
"nu tad citreiz!"
"Jā davaj citreiz! piedod!"Atbildēju.

Tagad es cenšos pielipināt savas domas pie klades..ar visiem tām dihibrīdajām krustošanām,sīksporaiņiem,gregarīnām un lapu dzīslojumam.. Tomēr man šķiet,ka tā ir pareizi.Lai arī ļoti gribās būt tagad viņam līdzās,jāatzīst,ka vēl nav pienācis laiks..vai arī tam nav lemts pienākt! Dīvaini..bišku rēcīgi iznāk,ka viņš mani jau otro reizi aicina un es jau otro reizi atsaku,tai pašā laikā ka tā man ir lielākā dvēseles vēlēšanās! cik stulbi!!

būs vien kāatzīst,ka "nu tad citureiz" nebūs, un jāiet nokačāt informāciju no klades smadzēnēs,lai rīt būtu vairāk kā 1!
Kaut nu kāds man varētu pateikt,vai es pareizi rīkojos, un vai viņš vēl man dos ziņu!?