nu drausmīgi.

diezgan pamatīgi mainījās uzskats par kādu mīļu draugu, kristieti.. un ne uz labo pusi :|

žēlīgi, ka cilvēks tā var izrīkoties ar citu. spēlēties, cepumoties un tad viss - nekā nav vairāk. Nenovērtē to, kas viņam tiek dots, dārgums, vērtība..
Man tas liekās superstulbi, palaist kautko tādu vaļā. Jā. Un kikojiet man pa assu bet es tā domāju.

Reiz kad es stāstīju tai otrajai personai par sevi, savām vēlmēm, piedzīvojumiem un pieredzi, viņa smejoties jautāja - "Tu meklē sev līgaviņu?"

Par šiem vārdiem esmu daudz pēc tam domājis. Kas ir mīlestība, kas ir pieķeršanās, kas ir fanošana, kas ir draudzība.. Un tā arī nekad nēsmu sapratis, kas katrā manas vēstures gadījumā ir bijis. Vienmēr esmu uzskatījis to par mīlestību. Bet kā ir bijis patiesībā... jautājums paliek atklāc :P

Uz ko norāda sirdī durošā sajūta, iedomājoties par konkrētu cilvēku? Es atradu kādu grāmatu, un tur bij fantastiski aprakstīts par laulībām, laulības dzīvi, kristīgas laulības pamatiem, vīra un sievas lomām ģimenē..

Neteikšu te tagad, kas tur rakstīc..
sarunājiet no manis dabūt to grāmatu :P



man kaukas pietruukst..