Varbūt. Varbūt nē. Meitai seši gadi. Pēc gadiem divpadsmit gan jau ka viņas istaba atbrīvosies. Tas pats notiks ar dvīņupuiku istabu pēc gadiem četrpadsmit. Vai mums šos gadus būs par šauru? Nez. Pašlaik varu paslēpties bēniņos. Vai garāžā. Bēniņi siltie izbūvēti, bet izstiepties pilnā augumā nevar. Mazliet pietrūkst.
Būs jāmaina jumta segums. Pašlaik ir šindelis un dažviet esmu novērojis, ka cauri pil un OSB tāds pazaļš. Tātad būs jāmaina ne tikai jumta segums... Ar sievu esam runājuši par to, ka varbūt varētu otro stāvu. Lēnā garā atmetam šo domu, bet kad saņemsimies jumta labošanai, būs kārtīgi jāizsver, vai būs to vērts kko ņemties ar konstrukcijām arī, vai nē.

Visnotaļ postā aprakstītais šķūnis un garāža transformēsies un droši vien dabūsim kādu apdzīvojamu kvadrātmetru klāt. Varbūt priekš hobijiem, varbūt home-office sievas darba specifikas dēļ, redzēs. Bet šis ir prioritārs attiecībā pret jumta apgreidu.

Vieta atļauj (un dīķis pieprasa) atsevišķu pirtsēku-dārza-atpūtas-varbūtAirBnB mājiņu. Kkādu sakarīgu, bet nedārgu leišu variantu, visticamāk. Arī šis teikovero ķēpu ar jumtu un dzīv.ēkas kvadrātmetriem. Protams, šie divi punkti ir desmitgades jautājums mūsu rocībai un tā, bet rezumē uz "vai nebūs par šauru?" - vēl nav, vēlāk varbūt kādu brīdi būs, bet beigās nebūs.