kā es uzbīdīju mazkapitāla SIA. 3. daļa.
Mans SIA ir izdzīvojis jau 2 mēnešus. Bez nekādām problēmām un sankcijām no VID puses vai kkā cita.
Nu, nav jau tā, ka SIA kko nelegālu dara. Lai cik tas dīvaini attiecībā pret manu padsmit gadus veco izvēlēto segvārdu.

Mēs esam divi, kam SIA pieder. Uz pusēm. Un darbojamies hobija līmenī.
Apgrozījums ir smieklīgi mazs - šajos mēnešos trijos ciparos uzrakstāms.

Un jā.
Jā, mēs izrakstām uz vienas rokas pirkstiem saskaitājums rēķinus. Ar summu divos, dažreiz trijos ciparos uzrakstāmus.
Jā, mēs iegādājam šādas tādas lietas, kas nepieciešamas, lai mūsu pakalpojums reāli arī varētu notikt.

Un mēs kaut ko nedarām.
Mēs nenorakstām degvielu izdevumos, lai arī varētu.
Mēs nemeklējam un neinicējam veidus, kā apiet likumu ar līkumu.
Mēs neizmaksājam sev algas.

Kāpēc mēs to darām?
Sākotnēji, kad par šī SIA bīdīšanu domājām, pie sevis iesmējām, ka mūsu starta kapitāls - 500 eiro no katra - ir maksa par kursiem. Dzīves kursiem - kā uzbīdīt SIA.
Mums ir darbavietas, mēs abi strādājam pilnas slodzes un vēl mazliet darbu. Katrs - divās valsts institūcijās. Viena no tām mums ir kopīga.

Un mēs ticam.
Ticam, ka bizness Latvijā var ne tikai eksistēt, bet arī attīstīties.
Ticam, ka nav nepieciešami īpaši atbalsta fondi biznesa uzsākšanai un tā attīstībai.
Ticam, ka bizness var tikt veidots godprātīgi.
Ticam, ka dažādi uzņēmumu kontroles instrumenti, kā, piemēram, VID vai PVD, ir attīstību veicinoši instrumenti, nevis soda rīki.

Biznesa formas ir dažādas. Mums ir smagi paveicies ar savējo. Jo, darbojoties mūsu izvēlētajā sfērā un veidā, mēs varam atļauties būt tik "naivi". Būt piliens jūrā. Būt celmlauži godprātīgam biznesam.
Un tas, kas dod spēku turpināt, ir atcerēties jūru. Jūra jau sastāv no pilieniem.