vakar iegrābos uz koncertu.
Bet nekas, mācība kārtīgi izzināt koncertu, tā norises vietu, laiku, ilgumu, ieguldījumu tajā un ieguvumu, pirms akceptēt piedalīšanos koncertā.
Lai arī daudziem Sems patīk un tā, bet laikam jau Dievam tas algoritms un Diev`būšanas funkcija ir ārkārtīgi sarežģīta, par parametriem ņemot arī attiecīgo kultūru sabiedrībā, šīs kultūras mainību, cilvēka vecumu un temperamentu, un vēl visādas sarežģītas, šorīt no rīta grūti definējamas, lietas.
Kas ir tas, uz ko jātiecas? Uz to, kāds bija Jēzus, uz to, kādi bija mācekļi? Stāv rakstīts, ka jādzenās ir visupirms pēc Dieva valstības, pēcāk visas vajadzīgās lietas un vietas tiks piemestas...
Es stipri šaubos, vai Jēzus ir uzvedies tā, kā to dara Sems savās svētrunās.
..
Šķiet, ka jā, ka liela nozīme cilvēka kristīgajā dzīvē ir cilvēka temperamentam.
Un, manuprāt, nekorekts būtu uzspiediens cilvēkam - ja cilvēks ir mieramika, viņam obligāti jākļūst par aktīvu, uzvisāmpusēm ķerošu, grābjošu kristieti.
Tāpēc jau pastāv novirzieni, lasi - konfesijas!