Kāpēc reizēm tik ļoti sagribās atpakaļ pagātnē? vēlreiz izbaudīt TOS un CITUS brīžus?

Pie drazas atradās MSN saglabāti teksti. Uzdzina patīkamas nostaļģiskas atmiņas

+ vēl current music.. Vecais labais Finch. Gribējās uzlikt "Once Upon My Nightstand" akustisko un pagaudot līdzi.. bet trāpījās What It Is To Burn, un uzsita vēl vecākas nostaļģiskas sajūtas. Un pat smaržas. Un tā brīnišķīgā apziņas sajūta, ka kautkas tāds tomēr ir piedzīvots, (lai arī beigas bija traģiskas) tas ir kautkas vienreizējs.

Gribētos vēl viskautko uzrakstīt, pateikt paldies Andrejam un Kamielim, un daudziem citiem vienkārši tāpat - tāpēc, ka viņi bija. Un arī - nedrīkst vairāk.


Sojaslecitīns.