Domaj? Bet man likās, ka tas nav ne pieklājīgi, ne nepieklājīgi, bet elementāri - ja skan skaļa mūzika, tad viņš negrib ar tevi runāt...

Es 7dien atkal iemēģināju Eiropu! :D Oi. Šoreiz no Prāgas uz Berlīni, tā kā no atvaļinājuma uz darbu, saule spīd, ... Šausmīgi daudz dziesmu paspēju izdziedāt, jo Čehijā, šķiet, apstājas tikai, lai uzpildītu benzīnu, un dara to reti, reti trūcīgi iekārtotos benzīntankos. Pirmā tante bija forša, runāja tikai čehiski :D Izmeta mani pirmajā neveiksmīgajā krustojumā, no kura > 2 km gāju līdz P. Gaidīju ļoti ilgi. Viens džeks teica, ka vedīs tikai kādus 20 km, bet es vienalga piekritu, cerēju, ka aizvilkšu līdz kādam veiksmīgākam P. Viņš nedaudz runāja angliski, aizveda līdz otrajam neveiksmīgajam krustojumam, apstājās, kur apstāties aizliegts, un es stopoju tālāk, kur apstāties aizliegts, bez tam līdz apvārsnim nevienu P nevarēja ieraudzīt. Sakausēju visas cukādes šokolādē, ko uz mājām vedu... Kad notika tāds brīnums, ka viens apstājās, vairs uz 20 km nepiekritu, sagaidīju vēl vienu tanti, kas runāja vāciski, un pārliecinoši aizveda līdz P... Aizmugurē snauda divi bērneļi, un viens stopotājs priekšā... Tad nu atkal gaidīju, kamēr beidzot sagaidīju vispār kādu, kurš brauc uz Vāciju. Klausījās izlasītu driving home mūziku, un pa tādiem nenormāli stilīgiem kalnu ciematiņiem ar katrai mājai kūpošu skursteni vālēja... krietni par ātru, miegs vairs nenāca. It kā vācietis, bet runāja tādā dialektā, ka pilnīgi neko nesapratu. Tumšs jau bija, teicu, ka no Drēzdenes varētu braukt ar vilcienu, viņš tad mani izmeta Drēzdenē, kaut ko skaidroja, pilnīgi nesapratu. Iekomunicēju ar autobusa vadītāju, aizbraucu nepareizajā virzienā, iekāpu tramvajā, nokaunējos nemākulīgi kompostrēt biļeti, kontrole neatnāca. Tad nu ievērtēju, kas Drēzdenē mainījies no kora brauciena laikiem - lielās būvbedres vietā jau slejas jaunā stacijas ēka. Iepirku biļeti, iekāpu vilcienā, tajā, kurš brauca no Prāgas un kuru man Prāgā negribējās līdz vakaram gaidīt. Nobrīnījos, vai tiešām neviena kontrolējoša dvēsele man uzmanību nepievērsīs, tomēr viens vīrs pusceļā nāca, pārbaudīja biļeti manam blakussēdētājam, man nē... Vēlāk atnāca vēlreiz un tomēr pārbaudīja. Berlīnē aizbraucu dažas stacijas tālāk, nekā bija biļete, jo nemācēju atvērt durvis... Un ganījos līdz rītam pa hosteļa ikafejnīcu, vizinājos ar metro, satiku dažus citus cilvēkus, kam līdzīgs liktenis - palikt uz ielas, jo netiek naktsmītnē :P

ulzha