Kas par dieniņu..
Paņēmu āģī brīvdienu un aizdevos uz iemīļoto kluso Vīlandi.. domāju, pabūšu mierā, klusumā, neviens netraucēs un tā.. bet nu.. :D smieklīgi.. nē, bija okei. tā kā vajadzēja.
"lai kautko tā pa īstam saprastu, tas ir pašam jāpiedzīvo"
pēcāk aizdevos viens uz vecrīgu, cik jauki vispār tā vienam padzīties pa pilsētu un padomāt savas domas.. aizstaigājos līdz Melngalvju namam, nenokavēju.. biju pat mazliet par ātru. jo mani !uzaicināja! uz konci.. bet koncis trijos un man pusotra stunda laika. domāju, ka moš varētu līdz diviem pagaidīt jo varbūt kādi koristi nāk.. tā nu es sēdēju uz soliņ brūnā krāsā un vējš pūta manos matos un pa vienu ausi iekšā bet pa otru ārā nenāca. mazliet nosalu. apkārt vazājās tūristu bari.. iedomājos kā būtu uzspēlēt vecrīgā gičiņ kautko padziedāt bet sakautrējos. pienāca divi, pusstundu biju sēdējis un apdomājis viskautko par sevi, savu dzīvi to kā ir un kā nav un kā bijis un kā gribētos lai ir. nu i nesagaidīju divos nevienu.. aizdevos uz pelmeņiem. paēdu kārtīgu pelmeni un izsecināju ka nevar pavisam tā kārtīgi paēst.. vel gribējās bet domāj - ai nu taču.. gan jau vēlāk. tad nu aizdevos atpakaļ un pa ceļam ieblandījos Random`ā. Tur trakums.. pilns alternatīvais stends ar viskautko populāru bet kad izdomāju meklēt to, ko gribētos redzēt dzīvē originālā diskā.. figuški..
aizdevos atpakaļ tālāk uz melngalvju namu un šekureku satiku ulzha un pēc pusminūtes ierodās jaukā meitene. Tad nu kopistiski devāmies iekšā kautkādīgi mistiski.. Iekļuvuši iekšā, koristi pazuda savās ģēlās..

[Manu zirgu vārdā nesauciet. Sāks viņš skriet, strauji, sargi tad mani.. <-- skaista dziesma]

Koncerts bij par godu diriģenttantei Baibai Danovskai. Koru "Sapnis" un "Ilūzija" mākslinieciskā vadītāja laikam cik es sapratu. Viņai jubileja.. nu un tad nodziedāja eņģeļu balsu koris.. riktīgi skaisti, vienīg pirmajai dziesmai - Rīgai - pietrūka tenoru balsis.. mēs ar ulžu jau bij gatavi iet piedziedāt tenoru.. :D ā bet pa to laiku es tēloju fotogrāfu.. nu jā.. un ik pēc dziesmas tantes parunājās par dzīvi vai apsveic.. pasāciens ievilkās līdz pat pāri pieciem... toties smieklīgākais bij pēc tam.. visus aicināja uz uzkodām [skatīt iepriekš tekstu par pelmeņiem... :D ] Un tai skaitā arī mani... bet viens īmo moments manuprāt bij pēdējās dziesmas laikā, kur pat man aizķēra un notrīcēja sirds.. "Dziesma, ar ko tu sācies" un diriģē pati jubiilāre.. un viņu pirms tam sveica ģimene un radi.. un tur no viņiem bija viena tāda maza meitenīte.. uz gadiem 3 vai 4.. un viņa kustināja rokas līdzi tā kā diriģētu tās dziesmas laikā... manuprāt tik emo tas moments bija... Pēc konča skrēju un nosvīdu uz metro kora priekšpēdējo mēģinājumu..
bija jau sākuši iedziedāties cilvēki, kad es ierados.. un tik varēj sajust smīkņāšanu no koristu puses.. jajaja, zinu ka vainīgs. bet ziniet.. ai nu jūs neziniet. watever. veel mazliet un dziesmsvētki. bet ir fonofests tai laikā. 16. jūlija problēma.. haha :P ulža piepalīdzēja vīna glāzi piebeigt. paldies teu :D

//emo daļas nebūs. vai arī tikai kādā meilā :P