Dievs manā vietā nekustinās manu roku - viņš man tikai ieteiks - vai man to roku pacelt vai nolaist. Bet izvēle paliks manā ziņā. Jāmācās klausīties Dieva balsī. Tāpēc jau ir cilvēks. un Tāpēc cilvēks ir uz zemes. Citādāk būtu pārāk vienkārši tas viss.

Ar vārdiem "Savu dzīvi atdodu Tev" es sapratīšu neko citu kā vien lūgšanu - "Pasaki man, ko man izvēlēties, kādu ceļu man iet"

Nedomāju, ka kristietim būtu jāatrodās visulaiku kautkādos tur paļāvības mākoņos, ka nu tagad Dievs visu izdarīs manā vietā. Kristietim ir jāatrodās uz zemes, jāpaļaujās uz Dieva norādītajām izvēlēm, jārāda pasaulei priekšzīme, jāsabalansē darbs ar paļāvību.

If U need a friend and there are a hundred steps between us, you can take the 1st step to get near me and i will take all 99 step to be there for you.
(c) no dat žurnāļa.
IR jāsper solis. Lai kautkas notiktu.
un sauc mani par egoistu.

bet ne par to vispār runa -
tas VISS, kas ir DIEVA rokās ir vēl mazliet lielāks, nekā viens (šajā gadījumā) manas dzīves gals. Dievs ir bezgalīgs un viņa loģika stāv bezgalīgi reižu augstāk par cilvēka loģiku. Viņam reizē eksistē tāda lieta kā "Viens" un reizē arī neeksistē -
viņš jau pats ir trīs un reizē arī viens :]

Lai tev svētīga šī nedēļas nogale!