pieliecos, lai pakasītu apkaklīti, bet tur daudzi daudzi tarakāni velkā apkārt saikli "jo", jo viņiem tā patīk, viņi saka, ko es varu iebilst, es vispār tikai novērotāja ādā iebāzts kabans, gaidu, kad nāks mani taisīt par šašliku vai vismaz uzcienāt ar mani pašu kā dieva miesu baudījis priesteris skraida apkārt kā dzelts ne drēbes laika uzvilkt ne kārtīgi saķemmēties kā uz augšu pasists jau trešo gadu nav saņēmis pensiju, bet arī nesūdzas un par to visvairāk ir sašutiīši ciema iedzīvotāji, kur tad paliek viņa pensija, ja tā nenonāk pareizās rokās, tad ir vajadzīga steidzama kolektīvā īpašuma pārdale, katram ir padoms, kā to paveikt, katrs grib izrādīties visdāsnākais un vismazāk saņēmušais, jo tā līdz nākamajām pagasta valdes vēlēšanām būs guvis visvairāk punktu, lai gan nekad nav zināms, ko no rīgas kādu depešu atsūtīs varbūt šogad ziemājie slikta raža, varbūt vajadzēs sēt vairāk biešu, varbūt kāds rīgas kungs sev kādu lieku mājeli kur pļavā uzslējis ka ne galu ne malu var redzēt, tāpēc papildu līdzekļi vajadzīgi novērošanas kameru iegādei, montāžai un uzstādīšanai, lai jau nākamajā rītā var nākt vietējās ciema pamatskolas audzēkņi praksē - demontēt kameras, sasist tās driskās un kliegt pēc palīdzības, kad saimnieks uz tiem rīda savus asinsuņus, kas atņirgtiem zobiem nerēķinās ne ar šķēršļiem, ne cilvēkiem, kas stāv tiem ceļā, skrien tikai visam cauri jau kuro reizi pasauli apskrējuši, bet vējš matos kā nerimstas tā nerimstas, tad saimnieks atstāj māju pārvaldīt savai vecajai mātei, iedod tai mazliet naudas, ko samaksāt puikām par malkas ienešanu istabā un pats aizdūdo kaut kādos labākos medību laukos, jo raugi šaisaulē pārā sīvs vējš pūšot un ledus no gaisa krītot un karman vairs nevar kājas pvilkt, jo viss esot sūds un tikai uz garīgo esot vērts vērsties, tāpēc kā debesu depeša bagātā aizgājēja plikumi raugās no debesīm un smīn savā bārdā, sak, redz kādi tie cilvēki muļķīši paši savos valgos sapinuši savas niecīgās ekstreminātes un odus bargi bar un nolād, ka tie pēdējo asini aiznes ar spaini, izlej atejas bedrē un paši pakrīt bezspēcīgi uz tualtes papīra ruļļu krāvuma, kas sagatavots piektā gada blokāde, lai nav tik tumša un pelēka kā pēdējo reizi, bet lai prieciņš zaigo acs kaktiņos un mutes kaktiņos vispār kaktiņos ir mūsu nākotne tāpēc ir jāpārbīda uzsvari un jāiesver mazliet vairāk auzu cepumi, bet gaļu lietot vajag mazāk, jo viena gaļas kilograma izaudzēšanai jāpatērē desmit augu valstības ogļhidrātu kilogrami, kas nav ekonomiski, bet mēs par cik tuvojamies totālai iznīcībai, tad mums jāsāk beidzo kļūt mazliet piesardzīgākiem.