bilde kā iegansts ierakstīt un lai mani nevar izsekot pēc domas es to visu nomaucu no galvas līdz kājām jo dzeltena saule es tagad badojos, jo no muguras man pienāca ļaunestība un man uz brīdi vajadzēja kļūt neredzamama bet vai tagad es esmu daudz maz brīvs pērtiķis un gadu miju varu sagaidīt līksmi? tas ir labais jautājums un es dodos tālāk mežā iekšā pēc panākumiem es sev noliedzu, ka man ir vajadzīgi panākumi, jo tas man šķiet velnišķīgi un pretēji vēdiskajām tradīcijām, kas no manis paģēr kaut ko abstraktu un tad es esmu parādā visu, bet pats neiegūstu neko kā dievam visu atdot ko viņš man it kā ir iedalījis, bet es esmu suverēna valsts un amerika nedrīks bombīt irānu, jo tur dzīvo mans vectēvs un nākamais skolotājs kas mani pievērsīs islāmam un vedīs džihadā redziet es jau visu sabaidu un tad kāds gan man var būt garīgais izaugsmes ceļš, ja es jau stādu aizdomas sev pa priekšu, bet akupunktūra mani nevar novest no ceļa, jo grobiņa ir tik pat tālu, kā nacionālais dabas parks, kurā dzīvo vecmāmiņa arī skolotāja