ir taads viirinjsh Atis Rozentaals,kuru draugi sauc par laaceenu Ro.
vienmeer un visur,kur es gaaju buut sabiedriska,kad biju makjeniit jaunaaka,vinjsh bija priekshaa.
kad zaalee seedoshie beidza sachuksteeties un visas gaismas un skatieni tika veersti skatuves virzienaa,paraadijaas vakara vadiitaajs-laaciities Ro un teica labvakar vienmeer pavisam mulkjiigos veidos un es liidz ar visiem nopuutos-atkal vinjsh.. un kaa man nepuust. pirms katras zaljumballes lauku ómes ciemataa vinjsh runaaja,un pirms katras popielas un dziesmu dziedaahanas,un skolas miss un misters un kur tik veel ne.
vinjam ir taadas taa kaa vienmeer skumjas luupas un tie mati,tie muuzhiigi atglaustie mati,un vinjsh vienmeer visaadas mulkjiibas runaaja,mees vienmeer tikmeer paspeejaam apkaart paluureet,ar ko kursh atnaacis un izrunaat,ar ko kursh ies maajas.
bet ziniet,beigaas jau vinjsh bija taa kaa pieradums,un tagad ieraugot vinju portaalaa,pavisam sasmaidiijos.
nez,gribeetos tagad aiziet uz skolas balli,apseesties zaalee uz tiem peleekajiem,garajiem koka soliem,un ar to knjudonju veederaa skatiities 'pasaakumu',kameer notirpst mugura.