vienmēr tā pamosties
es gulēju lietus miegu, kaut gan lietus nemaz nav.

bet tikai lietus miegā es nesapņoju. lietus miegs ir pavisam savāds miegs.
bet tagad jau nelīst.

un tad es pamostos un mani sagaida stāsts un dziesma, kas tagad griežas uz repeat.

-vai spožāks par sauli nevar sadedzināt?
-*******(ar spēju sasildīt vairāk nekā Jebkurš/-kura)


caur aizskariem uz sienas guļ saules ķepas, un es domāju, vai tas, ka ir tik labi, ir tāpēc, ka tā ir jābūt, vai tāpēc, ka tā vienkārši ir?



(ļoti īpašs (kā balts sniegs uz palodzes, kā kafijā slīkstošs cukurs), ļoti skaists (kā oranža laterna uz ielas, kā čarkstoša melodija), ļoti svarīgs (kā krīts mazam bērnam, kā naktij sava gulta), tu esi tik.
un atkal un atkal uzrodas kaut kas kas pielipina mani tev arvien vairāk)