10:38 - mani vajag modināt skaļāk
līdz vēlaij naktij lasīju, un no rīta to modinātāju, kurš dziedājā un rāvās melnās miesās es protams nedzirdēju.. sasodīts. nu kā var nedzirdēt modinātāju pie pašas auss? (redz kā)
un tagad, kad vairs nav deviņi, kad man bija jāceļās, bet gan jau pavisam jauki 10 un 30 minūtes, es pamostos pati un protams esmu nokavējusi šo-to.
nekas, nekas. vai tad dzīvi var nokavēt?
12:45
pilnīgs haoss pašā pilsētas centrā.
visas ielas ir viena liela remontdarbu bedre.
un kā lai tur ar rozā laiviņkurpītēm godam tiek pāri? ;)
un protams, ka tos remontvīrus tas ļoti uzjautrina, kā tur visas sieviešiemiesojumpersonas mēģina kaut kur nokļūt.
bet mājās ir miers. tikai veļasmašīnas centrifūga uzvedas skaļāk par pilnīgu laiskošanos.
---------
es eju pa ielu
tu man pretī nāc
ne to kāds mana ne nojauš kāds
15:12 - adresāts pašreiz nav sasniedzams.ko tad man tagad darīt? ;)
nevaru sazvanīt Ovy. neesmu viņu satikusi tik ilgi, ka tad kad satikšu, viņa mani nospiedīs. es zinu. man vajag viņas smieklus dzirdēt. un to sajūsmīgo toni, kādā viņa vienmēr par visu runā. ak.. ;)
16:43 - smagi plakstiņi. neguļas.
atradu K. Vērdiņa grāmatu, un uz pēdejās lapas ar zīmuli skriecelētu savu domu, kaut kad ziemas vidū.
'apsoli man divu dienu rugājus un blāvus naktstaureņus. es vairs neatceros, kur sākās iemesli un nepabeigtās runas. virmo viņas aura. jūtam. paklusējam.
tēju. cukuru, lūdzu.
pabaudi, kā garšo medū mērcētas lūpas. vari uzkost arī rupjmaizi. un siltu pienu.
ienirt. izmirkt. iznirt.
būsim iedomu nūdisti. plikām mēlēm laizīsiem ēdienreizes un mūsu attiecības.
vairs pludmalēs sniegi nav un saules nav.
tik neatļauti suņi ķer pavestas meitenes uun nolauztus pērnā gada bērzus.'
bet šobrīd ir vienkārši sarežģīta vingrojumu konfigurācija.
jāsāk nodarboties ar jogu un sevis translēšanu tiešajā domu ēterā.
tur tu esi.
(runā ar mani. kutini mani. pastāsti man, ko tu domā) (k.vērdiņš)
17:33
es nesaprotu. es tikai mēģinu palīdzēt, bet..viņa atgrūžas.
19:36 - vienmēr tā pamosties
es gulēju lietus miegu, kaut gan lietus nemaz nav.
bet tikai lietus miegā es nesapņoju. lietus miegs ir pavisam savāds miegs.
bet tagad jau nelīst.
un tad es pamostos un mani sagaida stāsts un dziesma, kas tagad griežas uz repeat.
-vai spožāks par sauli nevar sadedzināt?
-*******(ar spēju sasildīt vairāk nekā Jebkurš/-kura)
caur aizskariem uz sienas guļ saules ķepas, un es domāju, vai tas, ka ir tik labi, ir tāpēc, ka tā ir jābūt, vai tāpēc, ka tā vienkārši ir?
(ļoti īpašs (kā balts sniegs uz palodzes, kā kafijā slīkstošs cukurs), ļoti skaists (kā oranža laterna uz ielas, kā čarkstoša melodija), ļoti svarīgs (kā krīts mazam bērnam, kā naktij sava gulta), tu esi tik.
un atkal un atkal uzrodas kaut kas kas pielipina mani tev arvien vairāk)
23:25 - es tev parādīšu, kā tauriņi skūpstās.
biju ārā ar savu sajūsmas meiteni.
Ovy tiešām ir sajūsmas iemiesojums.
un man tā patīk ar viņu.
viņai ir burvīgs smaids, viņa ir skaista, ar viņu ir tik viegli runāt, un runāt pa telefonu ar viņu ir vienkārši lieliski. bet klātienē viņa ir sasodīti jauka.
un es esmu viņas vaniļas meitene.
-Diena bija dranķīga, bet šis vakars ir tik jauks!
(es māju ar galvu un teikuma otrai daļai viņai pilnīgi piekrītu)
smēķējam vaniļas cigāriņus, dzeram Floridu, kaut ko ar ledu un Mickey Mouse.
skaisti.
(pret monitoru sitas naktstauriņš)