par to vīrieti
kamēr ledusskapī dzesējas burkānu sula, es pasteikšu par to vīrieti.

vienu dienu, kamēr es strādāju, pienāca kaut kāds vīrišķis un sāka runāties- kas jums te labs, kur es varu somiņu nopirkt, pēc tam, kad viņš viņu bija nopircis, atnesa man parādīt, sak, ir tak laba, ne. un blah blah blah.
šodien šamais atkal klāt. čau, kā tev iet? es iešu paēst, a tev ēst negribas?
un tad bija dialogs:
-lielu naudu gribi?
-kurš negrib lielu naudu..!?
-ai, te japāņi grib taisīt filmu par latviju, un man vajag meitenes,ko intervēt. tu tāda kārtīga latviešu meitene izskaties, miesās arī viss savās vietās.
-nu jā, par daudz jau man tiešām nav..
-nu ja. nav tā kā citām, ka iet un ļum. nu, ko ,gribi?
-nu bet kas man tur jādara? (pirmā, protams,galvā iešaujas doma par japāņu porno filmu, kurā man tā fiksi būtu jānokniebjas ar kādu, nu, man liekas, ka japāņi kniebjas un tā fiksi)
-nu, jāparunā. vispār jau man vajag kādas 30 mietenes, pagaidām tādas derīgas esmu atradis tikai trīs. (šajā brīdī man iešaujas prātā doma par lielu gurpveida kniebšanos, jēziņ)
-eu, bet kas to visu un kādā sakarā taisa?
-nu japāņi, nu. baigās naudas gāž ārā. apmaiņas programma skaitās. ā, tev daudz darba. es tad iešu paēst, ja.


nu ko. jāgaida, kad šamais atkal parādīsies.