par nejauši iegūto naudu nopirku vello aparātu, tādu ar visiem piederošajiem ātrumiem un skaistu skatu no malas, varēju par to pašu naudu arī datōru beidzot dzīvoklī atgādāt, bet kam tad vairs tagad vajag datōru, ja ir tāds divripulis.
augām dienām ripinos, viena un neviena, tā mēs līdz jūrmalas smiltīm tikām, brīvdabas muzejs jau pavisam kā pie mājas, un līdz alfai jau tik tāds spļāviens, ja.
vakar valjmieras mezhus un ielas izskrējām. man jau likās, ka valmiera ir aizdomīgi maza kļuvusi, viņi laikam pa gabaliņam vien zāģē laukā.
māsa pēdējā stāvokļa mēnesī, un ziniet, ir problēmas ar meitenītes vārdu.
ir idejas?

/bet vispār man iet labi, ja kas/