pagātnes atraugas vienmēr biedē, bet galu galā nemaz nav tik skaļas, kā šķitis pirms tam. vajag tikai kārtīgi padzerties, lai nav bail ēst. un vajag pārliecības cepumus azotē un drošības suņa kakla siksnu, lai zini, kā laicīgi noklīst mājās sausām kājām.

un tagad. piesisties klāt kādam tā cieši, cieši un saritināt kājas līkumos, kļūt par mazu pogu, par kabatā paslēptu zīmīti, lūk, ko man tagad gribas.
drošības sajūtu siltā plaukstā, auss gliemežnīcas formu vieglākai iederēšanai, mazas meitenes acis un suņa uzticību manai miera ostai.
ņemiet mani, dariet mani, kļūstiet par maniem vienajiem un vienīgajiem.
es būšu spītīga, es būšu dzelzs, es būšu vienīgajam vienīgā.

papūt stiprāk, izelpo stiprāk, lai zinu, uz kuru pusi man tagad jāiet.