11:54 - Dzelzs Ieva bez profesijas.
ir interesanti satikt tik ļoti sen nesatiktos.
un izrādās, ka ar cilvēku kā nepazīstamu ir vairāk ko runāt nekā pirms tam kā ar pazīstamu.
pa vienkāršo.
(kad es beigšu lietot to 'pa' vārdu priekšā?)
tagad klausos astoto jaffas izlasi apvienojumā ar bjõrkas remiksiem un.
ko lai dara. esmu slinka.
jo varbūt es pat nezinu, kas man ir jādara.
13:26
sanervozējos.
apēdu pāris mandarīnus.
palika vieglāk.
zini, ssks, man liekas, ka būs ok.
14:24
pagātnes atraugas vienmēr biedē, bet galu galā nemaz nav tik skaļas, kā šķitis pirms tam. vajag tikai kārtīgi padzerties, lai nav bail ēst. un vajag pārliecības cepumus azotē un drošības suņa kakla siksnu, lai zini, kā laicīgi noklīst mājās sausām kājām.
un tagad. piesisties klāt kādam tā cieši, cieši un saritināt kājas līkumos, kļūt par mazu pogu, par kabatā paslēptu zīmīti, lūk, ko man tagad gribas.
drošības sajūtu siltā plaukstā, auss gliemežnīcas formu vieglākai iederēšanai, mazas meitenes acis un suņa uzticību manai miera ostai.
ņemiet mani, dariet mani, kļūstiet par maniem vienajiem un vienīgajiem.
es būšu spītīga, es būšu dzelzs, es būšu vienīgajam vienīgā.
papūt stiprāk, izelpo stiprāk, lai zinu, uz kuru pusi man tagad jāiet.
15:52 - 'tu jau zini, es parnākšu vienmēr, kaut vēlu'
man garšo vistas gaļa un lāstekas no siltumnīcu jumtiem
un tagad man ir mazliet skumji.
19:35
mans lietus dabiskā kārtā izskalos lēcas no acīm.
saspied mani.
23:10
pastaiga pa Pļavu vienmēr palīdz.
eju.