mans pirmais sporta kluba apmeklējums izvērtās diezgan produktīvs. tā nodrabība, uz kuru es biju pieteikusies, izrādījās tipa aerobika.
tā bija kaut kāda pilnīgi cita realitāte, trenere neko nepaskaidroja, tikai izkliedza šifrētus kustību apzīmējums, kas saprotami vien savējiem. sajutos kā Kima Kardašiana moderno deju norarbībā, kur viņa apstulbusi stāvēja un skatījas un drīz vien aizlaidās no nodrabības. totāls fail. es gan nesekoju viņas piemēram pilnībā, kādā 5.minūtē aizgāju no nodarbības, lai darītu to, kas man neliek justies kā lūzerei - skrietu uz skrejceliņa. uz skrejceliņa tiešām ir vieglāk skriet, nekā pa ielu. varēju noskriet vairāk un ilgāk, nekā parasti. Nordea maratons, here i come!