īo ([info]iio) rakstīja,
@ 2017-01-30 08:29:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Un es atkal atļāvu viņam saplosīt to mazumiņu, kas vēl bija palicis manī.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]iio
2017-01-30 17:18 (saite)
Un vēl atnāk kaut kāds svešais piesmiet manas skumjas :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]konstruktors
2017-01-30 18:10 (saite)
Tā man mamma teica bērnībā, akd žēlojos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iio
2017-01-30 18:16 (saite)
Es tā noprotu, ka mūsdienās žēloties galīgi nav labais tonis. Es jau to tā kā esmu pieņēmusi un saviem draugiem klātienē to vairs nenodaru. Bet man likās, ka savā žurnālā es to drīkstu darīt, ka šeit man neviens nepārmetīs. Es taču neeju uz citiem žurnālim žēloties, es birdinu asariņas pati savā cibiņā. Ceru uz turpmāku sapratni un neironizēšanu par manām bēdīgajām dzīves stundiņām :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]konstruktors
2017-01-30 18:22 (saite)
Ļoti atvainojos. Tiešām, es tā negribēju. Tavs ieraksts tikai atsauca manu dzīves žēlošanos, tā bija automātiska reakcija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?