gandrīz visa diena pavadīta automašīnā. tētis ir brīnišķīgs šoferis, man ar viņu nav bail braukt pat visbriesmīgākajos laikapstākļos. es visu dzīvi varētu pavadīt uz riteņiem, tikai braukt un braukt. būt vienmēr ceļā. šis man atgādināja, ka jāpārlasa atkal Keruaka Ceļā. atceros kā pirmoreiz to grāmatu lasīju, gulēju mājās gultā, bija vasara, logs tieši virs galvas, ārā svelme, bet iekšā vēsa siena un acu priekšā slīd bildītes, kas saaužas no izlasītā un filmu fragmentos redzētā par Ameriku. Amerika ir mana sapņu zeme, kādreiz kad būšu bagāta, bet vēl ne galīgi veca, nopirkšu vecu mustangu un braukšu cauri visai Amerikai. ak, jaunības naivums!