Un vēl man ļoti nepatīk.
Ka esmu tāds īslaicīgais un mirkļu cilvēks.
Ka ar draugiem esmu uz mirklīšiem, jo es jau redz visu laiku kaut kur skrienu un ņemos. Nav jau man laika pieķerties kādam tā uz visu laiciņu.

Un jā.. cilvēki arī pierod laikam pie manis īslaicīgi, zin, ka reizi mēnesī/nedēļā vajag Ingu satikt, tad viss ira kārtībā. Dvēsele atkal pabarota.

Manis laikam maz vajag.
Jeb varbūt es arī pati bēgu.