gailenītes
šodien bija fantastisks treniņš. man tik ļoti sāpēja un jūtos kā tāds ilgi nelietots kabatas nazis, bet trenere uzķēra to, kas man vajadzīgs. es stiepos un stiepos un ļoti, ļoti centos elpot pareizi (labi, nu es nevarēju gan pārkliegt/pārelpot skaļumā agri- /agris ir vecis, kas vingro kopā ar mani. viņš ir tāds omulīgs kašelots, tikai bez ūsām/ ). un vēl es uzzināju, kā pareizi stiept vienu kustību, kas man nekad nav izdevusies.

tad vēl matīsa tirgus pozitīvais opis un lieliska mūzika, kuru es esmu sev atradusi.

un tad vēl apziņa, ka braukšu uz to sulu kūri. un tad vēl tas, ka es esmu sākusu. sākums.