es dzīvoju. TAGAD. šobrīd.
izrādās, ka es varu pa logu atrast vienu leņķi, kurā neredzu citus logus un sienu. redzu debesis, papeļpūkas (gribas rakstīt - pipelkūkas), kas izsktās pēc sniega un redzu arī koku galotnes. vienā no galotnēm vārnai ir ligzda. un tagad es plānoju, ka maybe jāuzrāpjas uz jumta. ne tāpēc, ka lizgda, vienkārši mazliet gribās redzēt visu no augšas.

zinu, pēterbaznīcas tornītī vajag.


{uuu, feisbukaa man chataa ieskreeja kode/eerce jeb itaallu meitene, pie kuras dziivojos vienu vasaru. beegu, izliekos, ka neredzu :D man joprojaam likaas, ka viņas sencis mani iekāroja)