mani iedvesmo smaidīgi cilvēki uz ielām, kas vienkārši iet un priecājas.
dažas tantes izskatās tik sadrūmuši kā viņu melnie un pelēkie mēteļi.

šodien jūtos ok. nu labi, es savu pēdējo naudu iztērēju etalonā un lētākajā matīsa tirgus baltmaizē. naudiņas nav vairāk, bet ēst ir ko. nesūdzos.
vakar dikti gribēju uz lma karnevālu, bet nebija naudas ieejai, noveicās un tiku iekšā kā pastaigas žurnāliste :) pateicoties jaukiem cilvēkiem.
galīgi neiespringstu par to, ka man ir tikai 10 santīmi. jo lietas atrisinās pašas no sevis. pēkšņi kāds klients tev negaidīti atstāj čaju un viņš pat nenojauš, cik tev tajā brīdī tie divi lati ir svarīgi.
brīnumi notiek.

puncis gan sāp tā konkrēti un ir tāda mīlīga bumbiņa, ne vēders, bet labi, ka visi procesi notiekas.