veceņu sarunas
pricipā jau mēs nonstop barojam viens otra ego. tu esi smuka, gudra utt.
man nesenākais atklājums ir tas, ka es zinu, kāpēc pāri līdz galam neizšķiras- tas ir sekss.
sekss, kurā viss jau ir smuki pielāgots un atstrādāts līdz ''mērķim''- orgasmam. un tikai nevajag blefot, ka tas nav galvenais. maybe ne galvenais, bet bez tā nav forši. bez tā nedabū tādas sajūtas, ko citādi nevar.
kolēģe izšķirusies ar vīru un tā arī pateica, ka vienīgais, kas viņai trūkšot- sekss.
cita atkal sūdzējās, ka nevarot atrast nevienu veci ar normālu locekli. tāpēc atgriezās pie vecā bojfrenda.
viena atkal pameta vīrieti, jo tas nespēja viņu materiāli nodrošināt.
un tad runājāmies par vīriešiem un naudu. atklāti sakot, es jūktu prātā, ja visu maksātu es.
vispār jau man nekad arī nav bijis tāds, kas man visu izmaksā, pērk drēbes un dārgas lietas. jo visi manā vecumā ir pilnīgi pipļaki, bet dēļ naudas es tikuntā nevarētu ar vecu kraķi. nu tas sākumpunkts, pirms sāk pelnīt- neskaitās. bet tā pa lielam- es negribētu būt tā, kas nes mājā naudu.


vispār es briesmīgi daudz laiku pavadu ar sievietēm- ar kolēģēm, dzīvokļa biedrenēm, klientēm, kuras stāsta visu savu dzīvi un pieredzi, ar kursabiedrenēm un zin, diemžēl, es arī esmu viena no VIŅĀM :)