Anna
anna ir mana kolēģe un viņai tūliņ būs sešdesmit.
viņa ir maza auguma, sārtiem vaigiem, īsiem matiem, ņipra un izskatās stipri jaunāka. viņai ir maziņš sunītis ''riki''. baigi mīlīgais. viņa mēģina to iedresēt ''nebučoties'', bet patiesībā katrreiz atmaigst, kad viņš ielec viņai klēpītī vai gaida mājās pēc darba.
vīrs jau miris. nodzēries. meita anglijā. anna dzīvo viena un maksā kredītus.
anna ir izbijusi ārste. kas strādājusi dziļos laukos un darījusi visu ko- masējusi, klausījusies, potējusi, ārstējusi, dzērājus vākusi utt.
mēs ar annu tagad masējam viena otru.
tad, kad es stājos darbā, man bija ''pārbaude'' uz annas -ņemt mani vai nē. toreiz raustījās rokas un aizmirsu pilnīgi visu, ko zinu. arī to, kā mani sauc. paldies dievam, iepatikos. iespējams tapēc, ka biju patiesa un izrādīju interesi iemācīties.
jo ja annai kāds nepatīk- viņa dod vaļā pa riktīgo. arī ar trīsstāvīgiem vārdiem. ārstu humoriņš :) . pēc skata nepateiksi, bet ''mauka, kurva un peža'' ir diezgan iecienīti izteicieni.
viņa sadod arī klientiem,ja tie kavē, slikti ož vai arī valkā apakšbiksītes par zemu un par vēl dažām lietām. tas sākumā man bij baigais trumpis. jo visi, kas apvainojās uz annu, nāca pie manis.
tagad jau esmu diezgan samācījusies smuki masēt un vairs nav ne bailes, ne kauna. un tas viss, pateicoties annai.
anna rīt atkal nāks pie manis. visi no viņas baidās. es nē. es mācos. nejau lamāties. bet zināšanas un pieredzi.
es gribu, lai annai nava tik savilkta mugura no darba.