viss notiek tādā skriešanā ar neskaidriem miegiem. nav grafija, nav režīma. ir riktīgi forši brīži arī. man krīt laukā mati saujām . nekur tas stress nav noslēpies. dadzzu ells. hvz. cerams nepalikšu plipaure.
tik dalītas sajūtas par šo visu. brīžiem kaut kas līdzīgs skumjām, bet brīžiem laime, jo īstenībā dzīvei ir riktīgi lielāka jēga tagadiņ. un nekur nav jāskrien, japlēšas un jādzer.
gan jau veļ kādu ballīti paspēšu dzīvē.