pa nakti mani apciemo baisi hičkoka sapņi un es nesaprotu, pa kuru laiku, jo es taču praktiski neguļu, vai arī guļu caurā pusmiegā, lai nesaspiestu bērnu. bet sapņi ir dzīvi izrādās.
gudrās bezbērnu draudzenes varkšķ: 'bet kā, guli pa dienu ar bērnu''. ejiet jūs d*** as tad nozīmētu, ka manas ā jau nedzīves sastāvā būtu tikai bebja aprūpe un miegs. bet gribas arī apēst kaut ko, sakopt sevi, kaut paelpot un ļoti vingrot.
žēl, ka man nav tuvu draudzeņu ar bebjiem, būtu vieglāk, nevis mēģināt kādam ieskaidrot to, ka nekad nesajēgs.
ārā sarma. vēl puse laika un vīrs būs tuvāk.