māju vējš izpūtis un pasaldējis, toties no augšas krīt baltas pūkas kā vate. rīts sākas ar platekrāna peizāžu aiz loga. ārā , protams, slapja šļura, bet tā kā te ir lauki, stumjos ar ratiem pa ceļa vidu. viss nospolēts, dubļains.
neesmu krāsojusies divas dienas. wow. nepatīk, es šito atmetīšu.
un gribētos katru dienu , lai dēls iedod man to pusstundu pavingrot, muskuļiem to vajag. ļoti.
bet citādīgi- gribu vīru kā parasti.