es nezinu, kā es jūtos.
ja godīgi, visu laiku esmu pusbadā, jo baidos kaut ko ne to apēst. cik ilgi būs tā baiļu sajūta?
mans ķermenis ir sagraizīts, dzemdības beidzās ar akūtu ķeizaru. vismaz vāvere un leja vesela, bet rēta uz vēdera sāp un āda ap to ir mazjūtīga.
pēdējā nedēļa izdaiļoja manu dzīvi ar pilnīgi vēl nepiedzīvotām izjūtām- oo, tad šīs ir sāpes. daudz visādu pazemojošu darbību. es apbrīnoju savu vīru un viņa nervu sistēmu. viņš mani redzēja laikam vispazemojošākās situācijās un mūsu starpā diez vai ir daudz tabu. paldies, ka viņš palīdzēja man apsēsties uz poda un neviebās riebumā no visiem tiem skatiem. sāpošie pupi un pamelas izmēri utt.
krūtis ir milzīgas un mati šodien jau divreiz pabija dēla kakās. laikam cope ir neizbēgama.
pozitīvi ir tas, ka pirmkārt, es nenormāli mīlu savu dēlu un tas, ka beidzot sāku izskatīties pēc sievietes,jo kaut kur ir samanāms viduklis, lielums kg ir nost. pa 6 dienām mīnus 12 kg.
negatīvi ir tas, ka es visu laiku baidos būt slikta mamma. ir tik daudz jautājumu, uz kuriem man nav kam paprasīt atbildes. vai baroju pietiekami un pareizi. mani biedē tā aizrīšanās un vēl visādas mammu muļķības.
labi vēl, ka vīram patīku. īstenibā riktīgi gribas seksu un rītdienu sākšu ar sms ginekoloģei- kad es varu to darīt:D pēc dzemedībām dabiskām skaidrs, ka tad, kad sadzīs, a kas ar ķeizaru?