tad, kad īsti nav, ko darīt,bet gribas parunāties, tad es šeit rakstu.
ziniet, es pačukstēšu, ka rīt nebraucu uz diviem eksāmeniem, ka neesmu mācījusies un, ka to es nevienam neteikšu. ka turu visus savus īkšķīšus, lai iestātos stradiņos. pačukstēšu, ka mammai teikšu, ka skolā esmu bijusi, bet nebūšu. mammmām tādas lietas nesaka. viņām tādas noklusē.
ja vien es spētu, es goda vārds tagad aiziet gulēt un celtos rīt no agra rīta, bet es nevaru iemigt ātrāk par diviem, turklāt ir iemesli, kas mani bremzē to darīt.
es ļoti gribētu šodien sev blakus siltu vīrieti un vilnas zeķēs grauzt picu un skatīties dumju filmu, kur nav jādomā. tādu idillisku vakaru. varētu pat to šņabi nedzert. nu tā. pa vienkāršo, kur viens otru tā starp citu mīl.