tā arī uz mežu, jūru netiku saelpoties svaigu gaisu, jo mašīnai aizsala rokasbremze vai kkas tml. vakar vīrs kā uz adatām gribēja uz to savu magnētu (es tur joprojām neiederos, jūtu sevī par daudz sievišķības, lai pa krūmiem saskrāpēta lauztos spīdīgās zeķubiksēs , vai arī sēdētu mašīnā bez bandanas kā visiem). tā nu sanāca elpot tikai vēl smirdīgāku lielveikalu. visu uztveru dramatiskāk kā ir, jo nāk pilnmēness un mēnešreizes , roku rokā sadevušies, un plosa mani no iekšām un ārām abi kopā:) viens liek būt raudulīgai, otrs uzpūš kā balonu un bez apstājas bāž rīklē visādus garšīgumus.