Tāds nu pēdējo desmitgažu trends kultūrā kā tādā. Šķiet, ka ir sasniegts zināms slieksnis un viss ir iebremzējies un iestājusies zināma stagnācija: nekas jauns netop, Spēj tikai taisīt rimeikus par jau bijušo. Tad nu nekas cits neatliek, kā "provocēt" un "pārsteigt". Un ne ar jaunu stilu, spožām prasmēm un tehniku - jo to nav, - bet kakājot uz skatuves, sitot krustā beigtas žurkas, ieliekot dīvānā skeletu un izstādot, vai augstajā modē par modeļiem slimus cilvēkus izvēloties. Jo izpausties autoram gribas, bet talanta radīt ko nebijušu pietrūkst.

Tas ir normāli. Šādi stagnācijas periodi cilvēces vēsturē bijuši cik uztiet. Pastagnē kādu gadsimtu un nāk kāds ģēnijs, kas atrauj korķi vaļā.