saņēmu meilā kaut kādus sargeņģelīšus no vecas kursabiedrenes. un bišķiņ parādījās vīzija, ka ārā ir smuks, balts un pūkains sniegs, miers un visi ir priecīgi.
arī ziemai ir sava īpašā smrža. tāpat kā saulainām rudens dienām, kurās smaržo lapas- pēc mitruma un dzeltenas krāsas. pavasaris ir viscaur gaiši zaļš un visi paliek kā dullas mušas. gribas iemīlēties tad.
vasara viebiežāk smaržo vakaros, kad krēslo un lido visādi pričendāļi pa gaisu, un sienāži sīc.
realitātē- pa logu nekā tāda nav. ir neforšākais mēnesis gadā, bet es iztēlojos. un tas man patīk. es esmu sākusi fantazēt. ne tikai vakaros, bet dzīvē. izmainu notikumus, kas man nešķiet ok- savās fantāzijās un pagriežu tos tā, kā gribās.
man ir pāris burvīgas erotiskās fantāzijas, kuras ir diezgan reāli padarīt par īstām. bet varbūt nevajag? lai tas paliek kā ilūzija. kā kaut kas tāds, ko gribētos, bet negirbas ļaut tam notik, lai ir par ko sapņot.