jo vairāk jūtu, ka vīrietis par mani rūpējas, jo svarīgāka un mīļāka viņam jūtos. nu loģiski. bet savas mājas. tā ir ļoti īpaša sajūta. ģimeniski silta. un mans ķermenis pilnīgi dabiski negrib nekur ne pa labi, ne pa kreisi, zinot , cik lielisks viņš ir. un parunājoties ar kādu citu, visu laiku redzu lietas, kuras citos nav, bet kuras ir viņa un tie mazie sīkumi padara to visu pavisam īpaši svarīgu. skaidrs, ka brīžiem besī pilnīgi viss un gribas visu pie malas. desmit gados tomēr cilvēku iepazīst un zin arī visas lietas, kas kaitina.
bioloģiskais tikšķ. un ne tikai tāpēc, bet man vienkārši gribas bērnus . bērnus no viņa.