es visu laiku mēģinu saprast un sev pateikt, ka tas ir normāli , ka vīrietim ir tie savi hobiji- makšķerēšana, lauki utt, bet nu.. tomēr jau mazliet ir sāpīgi, ka man ta tikai divas dienas nedēļā, kad izskriet pie dabas, a viņam vajag laisties prom ar džekiem šaut bebrus.. man arī dikti gribas uz mežū pie dabas, uz jūru, purvu vai sazinkur, bet auto nav, ar sabiedrisko baigi neērti un bomzīgi un vienai to darīt arī stulbi. eh. nu saka, ka jālaiž un nevar viens otru apspiest. tikai tā nav harmonija- attiecības, kurās viens ir pārlaimīgs un dara visu, kas sagādā prieku, bet otrs- nosacīti gaida laiku sev un ''mums abiem''. var jau būt, ka viņiem to visu tā nevajag.