vakar beidzās laulība ar rsu. un tas ir ļoooti patīkami. līdz ar to beidzās fiktīvās draudzība ar ''draudzeni''. kārtējo reizi pārliecinos, ka uzticēties līdz sirds dziļumiem drīkstu un varu savām smilšukastes biedrenēm un bērnības draudzenēm. un beidzās attiecības ar tiem pieciem cilvēkiem, ar kuriem kopā mācījāmies. no manas puses mocījāmies. šķiet, ka es biju vienīgā, kam tas viss nācās tik nenormāli grūti. tomēr vajag spēcīgākas spējas eksaktajās zinātnēs. pārliecinājos par to, cik ļoti man dzīvē vajag un pietrūkst radošuma, radošas profesijas.
kaut kāds jauns posms jau ir sācies.. tagad jāsaprot- kas ar darbiem un ar ko sākt, kur iet un ko darīt tālāk.. skaidrs, ka bez mācīšanās jau neitikt.
ne ar kursabiedriem, ne exdraudzeni droši vien satikšos tikai nejauši uz ielas. katrā ziņā man tas bija megapārbaudījums un lielākā vērtība ir un paliek mana foršā ģimene un draugi.. un opītis.. būtu lepojies, es zinu, mīļo sīrupiņ.