pārdomiņas
necik tālu, bet tūliņ jau ticārs un draugam vēl vairāk, bet..
man vēl nav bērnu un pēc 30 jau skaitās veca dzemdētāja un nenoliedzami fiziskais ķermenis tam ir gatavs
nav savas dzīvesvietas- visu laiku īrēju par palieli naudu, jo negribas jau šā tā...
tā kā esmu bijusi salaulāta ar rsu un medicīnu, visu laiku mācījos un darbs bija uz pusslodzi... (kas iespējams mainīsies tuvākajā laikā)
darbs uz pusslodzi- nekādi lieli ienākumi man nav..
būs tircārs, un joprojām dažreiz nākas darīt ''zvans mammai'' un lūgt palīdzēt ar finansēm, kas ir ārkārtīgi pazemojoši...
šis ir laiks, kad man vajadzētu to visu iepriekš minēto.
ak jā, vēl neesmu noprecēta, bet ārkārtīgi girbētos smukas kāzas.
visu šito sarkaksiņu atvieglotu tik vien liels sīkums kā nauda.
nauda, kuru es vēl nezinu kā pelnīšu, bet ļoti ceru uz jauno darbu un papildus lielāku slodzi. gribas atspērties un dzīvot pilnvērtīgi.
bet tā jau kopumā- dzīve nav tik liels sūds, bet ja es padomāju par šito, tad šķiet, ka sasniegts nav pilnīgi nekas.