mežs bija tik maģisks ar savām zaļajāmm, vilinošajām sūnām. un apšukundziņi, kas visās malās izslējuši savas oranžās cepurītes, tik skaisti! tu pietupies un griez un skaties, ka tālumā ir vēl un vēl. sales stari lauzās cauri koku galotnēm, mežs bija vecs un pieredzējis un ar savu kontrastaini zaļo un melnajiem trūdējošiem kokiem likās pasaka. purvaini ezeriņi un tikko dzimušas baravikas bez neviena kaitēkļa.
daba, tu esi mana mūza, patvērums un miers.