šodiena iesākās īpaši spoži. pirmdienu sāku saplēšot spoguli. es gan to neskaitu kā saplēšanu, jo nevis nometu, bet ieplēsu, jo spogulis no taigera un urķējot kājiņu iešķaidīju. bet nu labi. tikko gandrīz nogriezu sev pirkstu siera dēļ.
tad vēl piezvanija ginekoloģes māsiņa un gandrīz man sirdstrieku piebaidīja, jo no turienes nezvana, ja viss ir kārtībā. piezvanīja, lai pateiktu, ka analīzes ir labas, bet daktere grib redzēt pēc pusgada.es tagad nesaprotu, tas ir labi slikti vai tā vienkārši ir. es tāpat kopš operācijas eju ik pa pusgadu. vispār šitās māsiņas zvanītājas ir jāapmāca kā runāt ar cilvēku par štik jūtīgām tēmām. tad lai apmāca visas pēc viena šablona, ja nu tā empātija nav dota. nu nevar tak šitā biedēt cilvēku! iepriekšējā pirms pāris gadiem nevis paziņoja, ka man ir CIN1 , bet vēža šūnas! nu nevar teikt cilvēkam tādu vārdu ''vēzis'', ja nezini ko runā!